14. Lietuviešu nams

Lietuvinieku mājas – vieta, kur senie Šišioniški iedzīvotāji pavadīja savas skaistākās dienas. Kur audzināja bērnus, kur uzņēma viesus, kur svinēja kāzas un kristības, kur atvadījās no mirušajiem ģimenes locekļiem… Tās sauca par stuba, troba, namu, ugniakuru, pat butu…

XVII gadsimtā Teodors Lepners grāmatā „Prūsijas lietuvieši“ raksta: „Viņi visu laiku kurina uguni, ap kuru sēž, sildās un žāvē slapjos apģērbus. Šeit vasarā ēd, žāvē gaļu“. Motiejus Pretorijus XVII gadsimta beigās par mājokli stāsta: „Joprojām pie viņiem var redzēt daudz dažādu ēku. Viņi uzceļ vienu māju, ko izmanto vasarā sev un viesiem, bet saviem bērniem, ģimenei un lopiem – atsevišķu dūmvadu bez krāsns, tikai ar nedaudz paceltu mūrīti uguns kuršanai telpas vidū. Šī vieta parasti ir pārklāta ar egļu vai liepu mizas plāksnēm…“.

Tātad, senākās lietuvinieku mājas bija dūmu telpas – tajās dzīvoja gan cilvēki, gan lopi. Vēlākajos laikos lietuvinieku pagalmā atradās vairākas ēkas – māja un klēts – viena dzīvošanai vasarā, otra – ziemā. Līdz 18. gadsimtam tie bija nelieli, koka, taču, ekonomikai attīstoties, lietuvinieku pagalmi kļuva lielāki un greznāki – Šišionišķu ciematos jau izplatījās mūra mājas ar antresolēm, stiklotiem un rotātiem priekšnamiem. Jumti bija klāti ar salmu vai niedru, un jau kopš senākajiem laikiem tos tika rotātas ar zirgveidīgām figūrām, lēkām un vēja vārstiem. XIX gadsimtā jau parādījās vienstāva mājas ar koka sienām un salmu jumtu; šajā ēkā bija divas telpas – priekšnams, ko sauca par „butu”, un „stuba” – galvenā dzīvojamā istaba. Laika gaitā pie mājas tika piebūvēts otrs spārns. Tad „stubą“ un „kamaru“ savienoja priekšnams. Savukārt pašā mājā bija vairāk nekā desmit istabas. Lietuvinieku mājas izcila iezīme – tas, ka abos mājas galos dzīvoja cilvēki.

Zvejnieku sievas un meitas īpašu uzmanību veltīja mājas apkārtnei – tās rotāja ar puķu dobi: jurgīniem, neģelēm (serenčiem), zemčiugiem, astrām, nasturtām… celiņus pārkaisīja ar smiltīm. Blakus mājai stādīja bezdu (ošu), pīlādžu un olīvu krūmus.

Ja uzmanīgi aplūkosiet Drevernu, joprojām varat atrast senās zvejnieku apmetnes māju paraugus.