Lietuvinieku tautastērpi XIX–XX gadsimtā – greznākie un dārgākie apģērbi Mazajā Lietuvā tika valkāti svētdienās un svētku dienās. Parasti lietuvinieki svētku tērpus šuva jaunībā, un tie pietika visai dzīvei. Tradicionālo lietuvinieku apģērbu veidoja galvassega, apģērbs, apavi un aksesuāri.
XIX gadsimtā lietuviešu sievietes rotājās ar apžilbinoši baltām, no plānas linas šūtām blūzēm. Pie pleciem un plaukstām tās bija izšūtas ar melniem vai sarkaniem un melniem rakstiem. Kad bija auksts, sievietes valkāja pat trīs krekliņus: vistuvāk ķermenim vienmēr bija vienkāršākie, otrie – labāki, bet trešie, augšējie, īpaši skaisti un plāni, ar zīda izšūtiem piedurknēm. „Tautas morālās audzināšanas” dēļ bija aizliegts valkāt sarkanas, raibas drēbes.
Vīriešu tautastērpa komplektu veidoja krekli, bikses, veste, trinyčiai, sermega, kažoks, galvassega un apavi. Jau IX–XII gadsimtā vīriešu krekli tika šūti no linu auduma. Svētku tautastērpa komplektā krekls bija apakšveļa. Līdz XX gadsimta sākumam bikšu šūšanai izmantoja vilnas, pusvilnas un linu pašdarinātu audumu. Vestes sāka valkāt XIX gadsimta beigās kopā ar žaketēm. Ap kaklu tika sasieta neliela kaklasaite, kas bija austas mājās vai nopirkta no lina, vilnas, kokvilnas vai zīda. Mētelis un žakete bija galvenais vīriešu virsdrēbju gabals, kas tika šūts no bieza pašūta auduma.
Lietuvinieču delmonas – dekorēts tekstila groziņš, ko lietuvinieces sasēja ap vidukli, pildīja praktisku funkciju – strādājot mājās un izietot no mājām, tajā tika salikti sīki priekšmeti. Delmonas bija viena no greznākajām tērpa detaļām, rūpīgi izšūta ar daudzkrāsainām diegiem un stikla pērlītēm, rotāta ar simbolisku tekstu, datumu, iniciāļiem un augu motīviem.
Avoti: Mazās Lietuvas enciklopēdija, Lietuvinieku tradicionālo tērpu un apģērbu atspoguļojumi Ievas Simonaitytes daiļradē.
