Ir vairākas leģendas par Drevernu. Šeit ir dažas no interesantākajām.
Kādreiz dzīvoja pludmales milze Neringa, kura piepildīja savu priekšautu ar smiltīm, lai aizbērtu Baltijas jūru. Tā kā viņas priekšautā bija caurums, viņai ejot no Sembas (Königsberga puses) uz Holandiešu cepuri, ūdenī izbiru tik daudz smilšu, ka izveidojās Nerija. Viņa ļāva atlikušajām smiltīm izbiru no sava priekšauta Drevernas ciematā. Tādējādi izveidojās sfērisks kalns, kas tagad ir Drevernas kapsēta. Kādu reizi kāds vecs vīrs vēlējās šķērsot Marias un savākt malku aiz tām, jo tur auga lielisks mežs. Tāpēc vecītis vērsās pie milža, lai tas aizbērtu Marias un viņš varētu nokļūt meža pusē. Milzis devās uz Drevernu pēc smiltīm, piepildīja pilnu maisu un devās aizbērt Marias. Taču viņam pārplīsa mais, un smiltis izbira uz zemes.
Milzis apsēdās uz smilšu maisa, lai to salāpītu. Viņa garās kājas sniedzās līdz Brukšvas pļavai, kurā bija aizauguši krūmi un kurā dzīvoja daudz vilku. Izsalkušie vilki sapulcējās ap milzi un nokāva viņam kājas. Viņš bija tik ļoti iedziļinājies savā darbā, ka nemaz nepamanīja vilku ļauno rīcību, tāpēc zaudēja spēkus un pēkšņi nomira. Nākamajā dienā cilvēki sapulcējās, apraudāja labo milzi un pēc tam viņu apraka ar smiltīm. Vēlāk spēcīgs rietumu vējš uzpūta augstu, smailu uzkalniņu. To tagad sauc par Drevernas kapiem vai Milžinkapi. Šeit, apglabājot mirušos, cilvēki joprojām atrod milža kaulus.