Senās lietuviešu ticības ir unikāls Mazās Lietuvas reģiona garīgais mantojums, kas veidojies, sastopoties senajai baltu reliģijai un reformētajai protestantisma (luterānisma) tradīcijai.
Senās ticības ir cieši saistītas ar dabas objektiem – kokiem, akmeņiem, ūdeni. Īpaša cieņa tika izrādīta Perkūnam, Zemei, Bangpūčim, mežam un dzīvniekiem. Šiem dieviem tika upurēts un pateicība izteikta par dāvanām un ražu.
Mazā Lietuva piederēja Prūsijai, kas XVI gadsimtā pieņēma Mārtiņa Lutera reformāciju. No tā laika lietuvinieku oficiālā reliģija kļuva par luterānismu, bet ticīgie – par evaņģēliskiem luterāņiem. Luterānisms uzsvēra personiskās attiecības ar Dievu, Bībeles lasīšanu un dievkalpojumus dzimtajā valodā. Tas palīdzēja saglabāt lietuviešu valodu un rakstību. Lietuvinieku dievbijība bija atturīga, balstīta uz zemes ētiku – čaklumu, taupību, pieticību un godīgumu.
Baznīca bija kopienas un kultūras centrs. Lielākā daļa dzīves notikumu (krustības, kāzas, bēres) bija saistīti ar baznīcas rituāliem. Populāras bija vietējo ticīgo sanāksmes lūgšanai – pulcēšanās, kas būtībā bija neformālas, bet ļoti ietekmīgas ticīgo (luterāņu) sanāksmes vai pulcēšanās, kas notika līdzās oficiālajiem dievkalpojumiem baznīcās un kuras vadīja kāds vietējais cilvēks. Šādas sanāksmes notika arī Drevernā.
Līdz šim reģionā ir saglabājusies kapsētu svētku tradīcija – noteiktā vasaras mēneša dienā pie kapsētām pulcējas ticīgie. Kopā ar draudzes priesteri viņi lūdzas, dzied, bet pēc tam sarunājas pie kafijas tases un kopīgi klāta galda. Neskatoties uz to, ir saglabājušās daudzas tradicionālās ārstniecības metodes, kalendāro svētku ticējumi, rituāli, zīlēšanas, burvju vārdi, kā arī cieņa pret garām, kas sargā mājas…
Šī burvju formula ir paredzēta, lai mīļotais vienmēr atgrieztos un būtu uzticīgs. Vajadzīgs ūdens no akas un neliels priekšmets, piemēram, lentiņa. Jāsaka: „Tāpat kā šis ūdens vienmēr atgriežas akā, tā arī (mīļotā vārds) vienmēr atgrieztos pie manis. Tāpat kā šī lentiņa pie manis piestiprinās, tā arī (vārds) mani neatlaistu. Viņam jābūt uzticīgam kā sunim, ugunij un zemei.”