Tā ir ledus makšķerēšanas tradīcija, kas atzīta par unikālu Kuršu jūras ledus stinku zvejas veidu un pasludināta par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību.
Šīs tradīcijas būtība ir „bumbināšana”. Ziemā, kad Kūršu jūru pārklāj bieza un stingra ledus kārta, zvejnieki zem ledus, blakus iemestajiem tīkliem, nolaida garu (aptuveni 4 m) egles vai priedes dēli (vai dēli ar piestiprinātu zaru). Dēļa gals palika virs ledus. Tad zvejnieki ar koka āmuriem vai speciāliem sitamrīkiem ritmiski sita pa dēļa galu, sitienus pavadot ar ritmisku skandēšanu: „Stinta pūkis, stinta pūkis, stinta, stinta, līsti tīklā!“ Zem ledus izplatījās skaņa (dunēšana, „dunēšana“), kas atbaidīja stintu un stinteliņu barus, un tie, bēgot no trokšņa, nonāca tieši zvejnieku uzstādītajos tīklos.
No šī paraža cēlies „Stintapūkio“ svētki, ko svin Neringā un Palangā.
