Karaliskā Vilhelma kanāls ir 19. gadsimta inženierijas sasniegums, kas savieno Minijas upi ar Kuršu jūras līci. Šis mākslīgi izveidotais ūdensceļš tika izrakts no 1863. līdz 1873. gadam. Tas tika nosaukts par godu toreizējam Prūsijas karalim Vilhelmam. Galvenais iemesls kanāla būvniecībai bija vētras Kuršu jūrā, kuru dēļ kokmateriālu tirgotāji, pārvadājot plostus pa jūru un apbraucot Ventes ragu, zaudēja savas kravas. Drošu kuģošanas ceļu izraka gan vietējie iedzīvotāji, gan franču karavīri, kas bija 1870.–1871. gadā notikušā Prūsijas–Francijas kara gūstekņi.
Ziemeļu Austrumprūsijas daļai, kā arī Drevernai, kanāls kļuva par īstu dzīvības artēriju. Tas pavēra jaunas tirdzniecības iespējas, ērtāku piekļuvi Minijai, ātrāku zivju, koksnes un citu produktu pārvadāšanu.
Kanāla garums ir 24 km, platums — 22–30 m, bet dziļums vietām sasniedz pat pusotru metru. Vēsturiskie avoti liecina, ka, lai izvairītos no krastus erozējošajiem viļņiem, ko izraisīja peldošie kuģi, Karaliskā Vilhelma kanālā bija atļauts peldēt ar ātrumu ne vairāk kā 5 km/h. Ceļojums ilga diezgan ilgi – 8–9 stundas. Piemēram, peldot cauri Kuršu lagūnai, kuģi Klaipēdu sasniedza divreiz ātrāk, tāpēc kuģotāji šo maršrutu izvēlējās tikai tad, ja Kuršu lagūnā bija liels viļņojums. Tomēr satiksme kanālā bija intensīva: 1875. gadā pa to izbrauca vairāk nekā tūkstotis kuģu un vairāki tūkstoši laivu vilcienu. Līdz pat 20. gadsimta vidum kanāls bija galvenā kokmateriālu un citu preču transporta artērija.
No 1902. līdz 1904. gadam pāri Vilhelma kanālam tika uzbūvēti 10 metāla tilti; šobrīd ir saglabājušies tikai divi tilti ar metāla konstrukcijām un 7 tiltu balstu paliekas. Tagad Karaliskā Vilhelma kanāls ir strauji pieaugošs ūdens tūrisma maršruts un atpūtas zvejas vieta; rūpnieciskā kuģniecība šeit vairs netiek attīstīta kopš Pirmā pasaules kara.
