Dreverna (Drivene), kas kopš XIII gadsimta vidus atrodas uz Kuršu jūras krasta, ir gandrīz vienaudze ar Klaipēdu, agrāko Mēmeli. Tā pirmoreiz minēta 1253. gadā. Šeit pati daba radīja lielisku vietu zvejnieku apmetnei – upes grīva veidoja dabisku ostu, kuras tuvumā izveidojās zvejnieku sētas.
Atšķirībā no citiem piekrastes ciemiem, kur zvejnieki dzīvoja atsevišķās sētās, Drevernā visas sētas bija sapulcējušās vienā masīvā. Tādējādi izveidojās savdabīgs, mājīgs zvejnieku ciemata skats.
XVII–XVIII gadsimtā Dreverna bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, kas slavējās ar saviem zivju tirgiem. 1785. gadā vēstures avotos minēts, ka tas ir karaļa ciems pie jūras līča, kurā atrodas 23 sētas. Jau pēc simts gadiem šeit darbojās arī sākumskola. Zvejnieku ciematam bija sava ūdens regulēšanas stacija, zāģētava, dzirnavas un navigācijas tornis, bet upes un kanāla krustpunktā darbojās muitas punkts.
Padomju laikos Drevernā un šīs apdzīvotās vietas iedzīvotāji arī nodarbojās ar zvejniecību.
Drevernas patiesā pārvērtība par tūristu piesaistes centru sākās apmēram 2009. gadā, kad tika uzbūvēta jauna piestātne ar slīpni un celtni, angārs, kā arī ostā ierīkotas vairāk nekā 70 piestāšanas vietas mazajiem kuģiem. Pašlaik ostā un tās apkārtnē darbojas restorāns, kempings, kurā uzstādītas vairāk nekā 30 astoņvietīgas koka atpūtas mājiņas, ierīkotas vairāk nekā 20 vietas kempinga autobusiem, kā arī ir konferenču un svinību zāles. Ūdens izklaides entuziastiem šeit tiek izīrētas laivas, laiviņas, airu dēļi un ūdens velosipēdi.
Ostas akcents un vēl viens tūristu piesaistes objekts – 15 m augsts, metāla konstrukciju skatu tornis, no kura paveras elpu aizraujoši Kuršu jūras līča un otrā krastā izpletušā Kuršu nerijas nacionālā parka ainavas – Nagliu dabas rezervāts, kāpas, apdzīvoto vietu masīvi.
