Mūsdienās Laugaliai ir Gargždu daļa. Bet pirms Otrā pasaules kara šī bija robeža starp Laugaliai ciemu un valsts robežu. Labi saglabājies komplekss liecina par kādreizējo vācu muitas punktu ar aizturēšanas telpu, šaursliežu dzelzceļa Dovilai - Laugaliai galapunktu, viesu namu un veikalu, veco bruģēto ceļu un tā robežu iezīmējošiem kokiem, dzelzceļa uzbērumu un starp abiem pasaules kariem izbūvētā Žemaitijas šosejas galapunktu. Pēc Otrā pasaules kara galvenajā ēkā tika izveidota vidusskola. Tajā izglītību ieguva Rīgas lietuviešu dibinātāja un Latvijas lietuviešu kopienas priekšsēdētāja Aldona Trēja un akadēmiķis Eduards Vilkas. Pēc jaunās skolas ēkas uzcelšanas 20. gadsimta 60. gados (tagadējā “Minijas” proģimnāzija) tajā kādu laiku atradās skolēnu kopmītne. Pēc rekonstrukcijas 1967. gada 1. septembrī ēka kļuva par Klaipēdas rajona pionieru mājvietu. No 1990. gada 1. septembra to pārdēvēja par Klaipēdas rajona skolēnu namu. Kopš 2008. gada 1. septembra ēka tiek izmantota kā Gargždu bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrs.
Ēka Laugaliņu ielā 6, kas celta ap 1905-1906. gadu, ir arhitektoniski un vēsturiski vērtīga. Ēka ir vēsturiski vērtīga kā viena no nozīmīgākām sabiedriskām ēkām vēsturiskajā Klaipēdas apgabala pierobežā ar Lietuvu 20. gs. pirmajā pusē (ap 1905-1906. g. dzelzceļa stacija, vēlāk no 1939. g. pielāgota muitas iestādei) vēsturiski nozīmīgā vidē (ziemeļos - bijušais muitas komplekss, kas nav saglabājies, austrumos - 19. gs. sākumā celtā bijusī muitas ēka, rietumos - bijusī muitas iestāde. Laugali ciema krodziņš, kas lielā mērā saglabājies). Ēka ir spilgts Austrumprūsijas 19. gadsimta beigu - 20. gadsimta sākuma ķieģeļu sabiedrisko ēku arhitektūras paraugs.
_Buvusi_Laugaliu_Heymanno_Friedbergo_uzeiga_apie_XX_a._3-4_des..jpg)
