Vēsturiska apdzīvota vieta uz Mazās Lietuvas robežas ar mūra neogotisko evaņģēliski luterisko baznīcu. Cauri pilsētai ved tūrisma velomaršruts “Sekojot jūras vējam”, pa kuru var nokļūt līdz pat Liepājai. Dovilu etniskās kultūras centrs aktīvi rīko kalendāra svētkus, izstādes, folkloras kopas “Lažupis” programmas, izglītojošas nodarbības un etnotūrisma maršrutus.
Vietas koordinātas: 55.677027, 21.359287
Netālu var redzēt:
1904. gadā tika nolemts izbūvēt šaursliežu dzelzceļu no Klaipēdas uz Doviliem un no Doviliem uz Pēžaičiem. Tolaik šaursliežu dzelzceļa transports bija milzīgs sasniegums. No Klaipēdas brauca atpūsties daudz cilvēku, dāmas dzēra kafiju, notika tirdzniecība, darbojās akmens drupināšanas rūpnīca, ķieģeļu fabrika, uz Doviliem tika vesti materiāli, zemnieki brauca uz Klaipēdu pārdot savu produkciju. Šaura upe bija priekšnoteikums, lai Dovili kļuva par ekonomiski attīstītu apdzīvotu vietu. 2021. gadā tika rekonstruēts šaursliežu dzelzceļa tilts pār Lašupes strautu.
Vietas koordinātas: 55.6781650, 21.3583647
Dovilu etniskās kultūras centrs
Dovilu etniskās kultūras centrs atrodas Dovilu pilsētas centrā, vienā no nedaudzajām vēl saglabātajām vecajām ēkām. Kultūras pasākumi šeit sākās jau starpkaru periodā: šeit tika iestudētas izrādes, deju vakari un pēcpusdienas. Padomju laikā tika izveidots kultūras centrs, kas turpināja pastāvēt arī pēc neatkarības atjaunošanas. Kopš 2005. gada 1. februāra kultūras nams ir kļuvis par Dovilu etniskās kultūras centru.
Objekta adrese: Gargždų g. 1, Dovilai, koordinātas: 55.67752, 21.35968
Dovilāju pilskalns
Lai gan pilskalns, kas datējams ar 1. tūkstošgadi līdz 2. tūkstošgades vidum, ir aizvēsturisks kultūras mantojuma piemineklis un atrodas nedaudz tālāk no bijušās Austrumprūsijas un Lietuvas hercogistes (un pēc tam Krievijas impērijas un Lietuvas Republikas) robežas, tajā ir Otrā pasaules kara laika nocietinājumu paliekas. Aizvēsturiskajos laikos pilskalna vietas dienvidrietumu malā un ziemeļaustrumu galā, kā arī vietas austrumu malā atrodas vaļņi, ko 1945. gadā aizsedza vāciešu izraktās tranšejas. Ziemeļaustrumu aizsargvaļņa ziemeļaustrumu daļā atrodas betona šautuve. Otrā pasaules kara laikā pilskalns tika iekļauts Klaipēdas aizsardzības sistēmā
Pilskalns atrodas Minijas upes labā krasta atsegumā. Novietne ir četrstūraina, iegarena, 110 m gara, 20-25 m plata, ar 0,5 m augstu, 6 m platu valni rietumu pusē. Novietnes ZR malā ir 2,5 m augsts, 15 m plats valnis, kura ārējais 7 m augstais slīpums nolaižas 30 m platā, 2 m dziļā dabiskā grāvī, kas norobežo pilskalnu no augstienes tālu uz ZR.
Par šo pilskalnu saglabājušies divi stāsti. Pirmais vēsta, ka pilskalnā atradusies liela pils, kurā dzīvojis Lietuvas hercogs Ģedimins. Tās pilskalni bijuši pilni dārgumu, kurus joprojām sargājis milzīgs suns. Otrs stāsta, ka pilī uz pilskalna valdījis hercogs Dovilāns, kurš drosmīgi aizstāvējis savus tautiešus pret ienaidniekiem. Kad viņš sapratis, ka nespēs stāties pretī spēcīgākam ienaidniekam, viņš ar zobenu trāpījis pa altāri un nolādējis savus ienaidniekus un pili. Pils iegrima zemē, atstājot tikai kalnu.
Ir nostāsti, ka pilskalnā esot apglabāts drosmīgais karotājs Gedmins, karaļa Gedimina palīgs un radinieks, un ka krāšņo pili, kas atradās pilskalna virsotnē, apburusi ļauna burve un tā nogrimusi. Dažās vietās stāsta, ka pilskalnā bijusi ļoti dziļa bedre, kuru nevarēja aizsniegt pat ar visgarāko mērlenti. Citi stāsta, ka tur bijusi dziļa ala. Cilvēki mēdzot iet klausīties, kā velni alas dzīlē skaitot naudu, un no alas pie ganu gani nāca dīvains vācietis.
.jpg)
