Kalnišķu pilskalns, kas atrodas iepretim Gargždiem, Minijas ielejas otrā krastā, meklējams 1253. gada 4. aprīļa Dienvidkurzemes dalīšanas aktā pieminētajā kuršu pilskalnā Garisda, kas piederēja Cekļu zemei. Šī ir pirmā reize, kad Gargždi ir minēti rakstītos avotos. Pilskalnu aizsargā trīs grāvji un četri vaļņi, tam ir stāvas nogāzes un aptuveni 20 m augstums. Plašā pilskalna vieta ir trapecveida, iegarena austrumu-rietumu virzienā. Pilskalna dienvidrietumu pakājē 1 ha platībā atrodas apmetne. Laukumu ap pilskalnu sauc par Raganine, un runā, ka šeit agrāk atradusies alka. Atjaunotais Kalnišķu pilskalns tagad ir ļoti pievilcīgs tūrisma objekts, no kura paveras skats uz Gargždiem.
Pilskalns, kas atrodas uz Minijas kreisā krasta izvirzījuma, datējams ar 1.-13. gadsimtu. Pilskalns ir trapecveida, 100 m garš, 13-30 m plats un 1,5 m augsts. Slānī, ko neaizsargā dabiski šķēršļi, ir izrakti četri uzbērumi un trīs grāvji starp tiem. Nogāzes ir stāvas, 20 m augstas.
Apmetne aizņem 1 ha lielu platību, un tās kultūrslānī no pirmā gadu tūkstoša otrās puses līdz otrā gadu tūkstoša sākumam atrasta raupja, gluda un rūsgana keramika, akmens dzirnaviņas, smilšakmens vārpsta un misiņa ķēdīte.
Ir ziņas, ka pilskalna austrumu pusē atradusies mūra mūra mūrēta ala, kas vedusi uz pilskalnu. Stāsta, ka tajā esot apslēptas neizmērojamas bagātības, ko sargājis melnādains pils kungs, un ka pilskalna vidū esot nogrimusi muižas ēka. Pastāv arī leģenda par kādu jaunu pāri, kurš viens otru ļoti mīlēja, bet kuram nebija lemts būt kopā, tāpēc tagad pilskalna kapenes atveras, no tām iznāk balti tērpies jauns vīrs un klīst pa pilskalnu, meklējot savu mīļoto. Otrā pusē parādās balti tērpta meitene. Pilskalns mirdz sveču gaismā. Diemžēl neviens nekad nav noskaidrojis, vai jaunieši ir satikušies.
_001.JPG)
