Viens no noslēpumainākajiem un mazāk zināmajiem Klaipēdas rajona pilskalniem – Gerduvēnu pilskalns – slēpjas biezajos Minijas piekrastes mežos uz ziemeļiem no Gargždiem. Kaut arī to var redzēt no automaģistrāles, taču, nezinot precīzu pilskalna atrašanās vietu, atšķirt tā apaugušo pauguru no citiem līdzīgiem Minijas kreisa krasta pauguriem ir samērā grūti. Un nokļūt pie tā nemaz nav tik viegli – pie Vēžaičiem ir jānogriežas no automaģistrāles, jābrauc Lapju virzienā, pēc tam nobraucot ielejā, jāņem vērā norādes.
Pilskalns atrodas Gerdaujas kreisajā krastā esošās augstienes malā. Nogāzes ir stāvas, to augstums ir līdz 35 m, tāpēc tos, kuri vēlēsies uzkāpt pilskalnā, sagaida grūts kāpiens, kas beigsies kalna virsotnē esošajā ovālajā laukumā, kura izmērs ir 95×70 m. Atšķirībā no lielākās daļas rajona pilskalnu šajā ir grūti saskatīt aizsardzības nocietinājumus, un tikai zinātājs laukuma dienvidaustrumu malā var pamanīt divus grāvjus un vaļņa atliekas starp tiem, kā arī tālāk esošajā augstienē ierīkoto priekšpili, kas nocietināta ar nelielu valni un grāvi.
Tiek stāstīts, ka svētdienās, divpadsmitos dienā, kā arī pusnaktī kalna virsotnē iznāk vecītis, kurš kūpina pīpi, vai no kalna ar lielu troksni kaut kas ieripo Gerdaujā. Tā arī ir visa skopā informācija par šo pilskalnu.
Pilskalna rietumu pakājē esošajos laukos atradās senā apmetne, bet 500 m uz dienvidiem – 2.–13. gadsimta kapulauks. Arī pašam pilskalnam vajadzētu būt no aptuveni tā paša perioda.
Atsauksmes