
Izglītību iedala divās daļās: teorētiskajā un praktiskajā. Teorētiskās nodarbības laikā jūs uzzināsiet par Kuršu lagūnu - Lietuvas lielāko saldūdens ūdenstilpi, kas reiz bijusi viszivslāpīgākā. Jūs uzzināsiet par lagūnā mītošajām zivīm, buru laivu veidiem un zvejas īpatnībām vēstures gaitā. Sapratīsiet, kā cilvēka darbība ietekmē lagūnas zivju krājumus. Uzzināsiet, kā zvejniecība tika regulēta pagātnē un mūsdienās. Uzzināsiet, kādus zivju nosaukumus izmanto Šišoni iedzīvotāji.
Izglītības praktiskajā daļā jūs izmantosiet modelēšanas māla gabaliņu, lai izgatavotu savas lagūnā mītošās zivis. Kamēr figūriņas žūs krāsnī, jūs dosieties pastaigā uz mazo kuģu ostu Drevernā un no skatu torņa apbrīnosiet Kuršu lagūnu un Kuršu kāpas. Ostā jūs redzēsiet restaurētu seno Kuršu lagūnas kuģi - kruīza kuģi. Kā suvenīru paņemiet līdzi pašu izgatavoto zivi.
Nodarbības laikā jūs uzzināsiet par laika vēja vāku vēsturi, to mērķi, apdzīvoto vietu zīmēm piekrastē un citām svarīgām iezīmēm. Praktiskajā daļā no koka detaļām izgatavosiet un nokrāsosiet vējrādītāju un pielāgosiet to savam reģionam, tādējādi liekot lietā iegūtās vēstures zināšanas. Kamēr vējrādis žūs, jūs apmeklēsiet Drevernas mazo kuģu ostu, Kuršu lagūnu, uzkāpsiet zaļajā tornī un izpētīsiet Drevernas vējrādītāju laukumu. Paņemiet sev līdzi savu vējrādītāju kā piemiņas lietu.
“Ceļojums laikā uz 1944. gada jūliju” ievij tā laika vēsturisko kontekstu: Klaipēdas apgabala, kas bija Vācijas reiha ziemeļu robeža, iedzīvotāji pirmie sajuta gaidāmo Vācijas sakāvi Otrajā pasaules karā, jo 1944. gada jūlijā Sarkanā armija ienāca Lietuvas teritorijā un sāka tuvoties Vācijas reiha robežai. Ņemot vērā šo situāciju, Vācijas valdība izdeva rīkojumu par evakuāciju Klaipēdas apgabala iedzīvotājiem, liekot viņiem nekavējoties pamest savas mājas un steidzami doties uz Kaļiņingradu. Cilvēkiem bija ātri jāizlemj, vai emigrēt uz rietumiem, vai palikt mājās un cerēt izdzīvot karu.
Dalībnieki ģērbsies tā laika tērpos un iegūs jaunas identitātes, kādas bija cilvēkiem, kas tur reāli dzīvoja. Viņi iegremdēsies tā laika dzīvē, gatavojoties kapu svētkiem un garajam ceļojumam. Katram dalībniekam būs jāpieņem lēmums - doties vai palikt. Atgriežoties tagadnē, viņi atklās, kāds liktenis patiesībā piemeklēja kuģinieka ģimenes locekļus.
Šauļu iedzīvotāji saka: Šauļi saka: “mēs paņēmām vārdus no žemaišu, angļu un vācu valodas un pielāgojām tos savai lellei, bet grēkus izdomāja zvejnieks”. Kuģa kuģotāja J. Gižo sētā dzirdēsiet īsu stāstu par Mazo Lietuvu un to, kāpēc vietējie iedzīvotāji runāja citādi. Muzeja interaktīvajā ekspozīcijā jūs noskatīsieties īsu dokumentālo filmu, kurā kuģinieka meita Eva Giža runā šišonišu (lietuviešu) dialektā. Pēc tam, sadalīti divās komandās, spēlēsiet Jenga spēli un vilksiet lielus koka klučus, cenšoties neapgāzt kluču torni, un mēģināsiet uzminēt vārdu, ko šišionišķieši lietoja, kas uzrakstīts uz vilktā kluča. Uzvarētāju komanda, kas iegūst visvairāk punktu, tiek apbalvota. Mazākajiem dalībniekiem būs iespēja pielaikot 19. gadsimta krēslus (svārkus), širšus (priekšautus) un vestes (vestes) un uztaisīt selfiju. Pēc tam, kad būsiet iemācījušies saprasties un sazināties ar šišoniešiem, dosieties uz ovingu (ostu), lai apskatītu aitas (kuģus) un uzkāptu Drevernas skatu tornī.
Nodarbības laikā Kuģniecības muzejā jūs uzzināsiet par laika vējrādītāju vēsturi, to nozīmi, piejūras apdzīvoto vietu zīmēm un citām svarīgām iezīmēm. Jūs redzēsiet autentisku saglabājušos buru kuģa vējrādītāju. Uzzināsiet, ka 1844. gada 26. jūnijā tika publicēts valdības dekrēts “Par pienācīgu kārtību zvejniecības biznesā”. Katram ciematam gar lagūnu tika piešķirta kontrastējošas krāsas zīme un zvejas zona. Vējrādītāji regulēja zvejniecību lagūnā un tādējādi veicināja lagūnas ekoloģisko stāvokli.
Darbnīcas praktiskajā daļā jūs izrotāsiet audekla vairākkārt lietojamu maisiņu ar vējrādītāju. Jūs saņemsiet četras krāsas krāsošanai: zilu, sarkanu, baltu un melnu, kas ir krāsas, ar kurām krāso vējrādītājus. Lai soma būtu mazgājama un rotājums būtu izturīgs, jūs to izlīdzināsiet ar senlaicīgu ogļu gludekli.
Izglītību var nodrošināt attālināti, izmantojot Zoom vai līdzīgu rīku. Nodarbība ietvers ar slaidiem ilustrētu stāstījumu par vējrādītājiem. Audekla maisiņi tiks nosūtīti pa pastu 3-5 dienas pirms apmācības.
Paredzēts: 1.-5. klases skolēniem.
45 min.
45 minūtes (45 minūtes)
Izglītības nodarbības laikā mēs runāsim par lietuviešu sievietes dzīvi. Mēs runāsim par lietuvietes priekiem un bēdām. Virtuvē, kurā sievietes strādāja katru dienu, jūs redzēsiet visbiežāk izmantotos traukus un piederumus. Uzzināsiet, kā darbojās ķieģelis, uz kura gatavoja ēdienu. Salīdzināsim, kā atšķiras sieviešu dzīve mūsdienās un senāk.
Vēlāk no sagatavotās mīklas paši pagatavosim cepumus. Mēs gatavosim cepumus mēness, saules un zosu formā. Kamēr gardumi tiks cepti, audzinātāja pastāstīs par populārāko dzērienu - kafiju - un par to, kādus grabaliotus (kūkas) mīlēja cept lietuviešu sievietes. Mēs sasmalcināsim kafijas pupiņas ar seno kafijas dzirnaviņu. Un visbeidzot mēs degustēsim pašu ceptus cepumus ar piparmētru tia.
Izglītība notiek no oktobra līdz novembrim. Piemērots Sv. Mārtiņa dienas svinēšanai Klaipēdas novadā.
Nodarbības cena - 5 Eur
Adrese: Žvejų g. 13, Dreverna.
Skolēniem no 8. līdz 12. klasei.
45 min.
Mācekļi tiek meklēti
Darba sludinājums! Meklējam mācekļus! Jonas Gižas, Pomerānijas reģiona slavenākais kuģu būvmeistars, meklē mācekļus darbam savā darbnīcā. Apmācīsim arī tos, kam nav pieredzes. Atlases process notiks Jonasa Gižas etnogrāfiskajā sētā šādos posmos:
- Jūs pielaikosiet mācekļu cepures;
Jūs uzzināsiet par plakandibena laivu būves īpatnībām Kuršu lagūnā;
Jūs iemācīsieties zāģēt ar divzāģi un ēvelēt dēļus ar ēveli;
- noskatīsieties dokumentālo filmu par kuģu būvi “Kurėnas”;
- aizpildīsiet mācekļa pieteikuma veidlapu ar anketu.
Izvēlētie kandidāti tiks informēti personīgi.
Nodarbības cena - 2 Eur
Adrese: Žvejų g. 13, Dreverna.
Paredzēts: 1.-5. klases skolēniem.
45 min.
Es būvēšu buru laivu
Kuģu meistara Jonasa Gižo darbnīcā mēs kļūsim par mācekļiem.
Mūsu darba diena izskatīsies šādi:
- Mēs iepazīsimies ar Kuršu plakanā dibena laivām un uzzināsim par to veidiem;
- mācīsimies zāģēt ar dubultzāģi un ēvelēt dēļus ar ēveli;
- mācīsimies no saplākšņa sagatavēm uzbūvēt savu buru laivu, kas peldēs ūdenī;
Ja būs labvēlīgs vējš, organizēsim burinieku regati (siltajā gadalaikā). Uzbūvēto buru laivu jūs paņemsiet līdzi uz mājām.
Nodarbības maksa ir 5 Eur.
Adrese: Žvejų g. 13, Dreverna.
Paredzēts: 1.-5. klases skolēniem.
45 min.
45 min. - 45 min. - 45 min. - 45 min. - 45 min. - 45 min. - 45 min. - 45 min. - 45 min. - 45 min.
Uzziniet vairāk par Kuršu lagūnu, Lietuvas lielāko saldūdens ūdenstilpi un savulaik lielāko zivju krātuvi. Jūs uzzināsiet par lagūnā mītošajām zivīm, buru laivu veidiem un zvejas īpatnībām. Sapratīsiet, kā cilvēka darbība ietekmē zivju krājumus lagūnā. Uzzināsiet, kā zvejniecība tika regulēta pagātnē un mūsdienās. Uzzināsiet, kādus zivju nosaukumus lietojuši Šišoni iedzīvotāji un kādus māņticējumus zvejnieki izmanto zvejā. Jūs bumbosiet un uzminēsiet zivis.
Un tad paņemiet savus tālruņus, lejupielādējiet izglītojošo spēli un ķeriet zivis. Labākais klases makšķernieks tiks apbalvots!
Izglītojošā grāmata ir piemērota tālmācībai un ekskursijām.
Nodarbības cena ir 2 EUR.
Adrese: Žvejų g. 13, Dreverna.
Atsauksmes