Tas ir viens no iespaidīgākajiem Klaipēdas rajonā un viens no vislabāk nocietinātajiem pilskalniem Lietuvā, kas datējams ar ordeņa laikiem. To dēvē arī par Ragokalni. Pilskalna augstākajā punktā atrodas Lietuvas neatkarības 10. gadadienai un Klaipēdas apgabala aneksijas 5. gadadienai veltīts betona piemineklis, ko 1928. gadā uzcēla zemnieks Pranas Kučinskis. Pieminekļa autors ir Kostas Rimeika. Pie pilskalna kādreiz atradās Klaipēdas apgabala un Lietuvas robeža. Pilskalna pakājē 1969. gadā tika uzstādīta tautas mākslinieka Vītauta Majora veidotā koka skulptūra “Žemaitis”, kas simboliski sargāja šīs zemes no ienaidniekiem.
Skomantu pilskalns ir cīņu pret ordeņa varenību un 20. gadsimta Lietuvas valsts vēstures zīmju apvienojums.
Skomantu pilskalns (Ragokalnis, pazīstams arī kā Papilis) atrodas augstienes izcirtumā Veivirža upes labajā krastā. Tā garums ir 80 m un platums 57-40 m. Tā rietumu pusē izbūvēts 60 m garš, 8 m augsts un 20 m plats valnis, kura ārējā pusē ir 5 m plats un 0,7 m dziļš grāvis, bet aiz tā - vēl divi vaļņi, kurus atdala divi grāvji. Vietas R malā ir 38 m garš, 1 m augsts, 10 m plats uzbērums (pa vidu uzrakts), kura ārējā pusē 6 m zemāk no nogāzes ir 3 m plats, 0,5 m dziļš grāvis, kam seko otrs 0,5 m augsts, 4 m plats uzbērums. Pilskalna nogāzes ir stāvas, 20-22 m augstas. Pilskalns aizaudzis ar lapu kokiem, V vaļņa malā uzstādīts betona piemineklis par godu Lietuvas neatkarības desmitgadei.
Uz austrumiem no pilskalna 1 ha platībā pilskalna pakājē atrodas apmetne, kurā atrasta raupja, gluda virsma un rūsgana keramika. Vēl vienas apmetnes pēdas pilskalna pakājē tika atrastas 2010. gadā. 500 m uz ziemeļiem no pilskalna atrodas 3.-13. gadsimta senkapi (izrakti 1909. gadā).
Pilskalnu 19. gs. beigās izrakņāja grāfs Pliateris. Par šiem izrakumiem nav saglabājušies nekādi dokumenti. 1903. gadā Liudviks Kšivickis apmetnes PV daļā netālu no vaļņa izrakumos izrakumos divās bedrēs atklāja vairāk nekā 60 cm biezu kultūras slāni. Pilskalns datējams ar 1.-13. gadsimtu.
Par Skomantu pilskalnu ir 22 nostāsti. Dažas vēsta, ka pilskalnā atradusies lietuviešu kņazu pils un ka tajā dzīvojis zemgaļu valdnieks. Stāsta, ka pagāni šeit gājuši lūgties un upurēt dieviem. Leģendās bieži tiek pieminēti zviedri - viņi pilskalnā aprakuši savas bagātības, un tagad nauda joprojām “peldot apkārt”. Zviedriem, aplencot pilskalnā dzīvojošos ļaudis, nācās bēgt, jo iedzīvotāji viņus apmānīja: noķēra daudz lāču, aplēja tos ar darvu un aizdedzināja, pēc tam palaida tos no pils uz zviedriem. Lāči rēca visbriesmīgākajā veidā un uzbruka ienaidniekiem, un visi bēga. Ļaudis stāsta, ka redzējuši, kā bēga suns ar zvaniņu. Citi esot redzējuši skrienam zirgu, zirgu bez galvas, kas skrienot kalnā vai skrienot lejā un pazūdot.
