Priekulė minēta jau 1511. gadā, un 16. gadsimta beigās, kā liecina avoti, šeit tika dibināta evaņģēliski luteriskā draudze, kas tagad ir vecākā Klaipēdas apgabalā. Mēs atrodamies vecās luterāņu baznīcas vietā, kas celta 1697. gadā. Baznīca bija mūra, ar velvētiem logiem, bez torņiem un iegarenas taisnstūra formas, apmēram 37 m gara un 17 m plata. Tai bija dziļi pagrabi un atsevišķs zvanu tornis. Kad 1757. gadā Septiņgadu kara laikā tajā iebruka krievu kazaki, priesteris Jakubs Veselis tika nogalināts, bet pati baznīca nopostīta. 1780. gadā baznīcas interjeru pārbūvēja, savienojot altāri ar kanceli, un 1821. gadā uzstādīja jaunas ērģeles. 1885. gadā baznīca tika rekonstruēta, tai piebūvējot 40 m augstu torni ar pulksteni. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā, kad padomju armija uzbruka Klaipēdas reģionam, tornis tika bojāts un baznīca nodedzināta. 1957. gada martā evaņģēliski luteriskās baznīcas drupas tika galīgi nojauktas.
1991. gadā arhitekti Marija un Martins Purviņi ierosināja atjaunot baznīcas simboliskos pamatus un kādreizējā altāra vietā uzcelt simbolisku pieminekli-alteru ar Svētajiem Rakstiem baznīcas centrā.
Pamarių g., Priekulė, Klaipėdos r.
55.553512, 21.319088 (WGS)
