Baltu ceļš: iepazīsim kuršus

Baltu ceļš: iepazīsim kuršus

Baltu ceļš: iepazīsim kuršus – trīs apļveida maršruti, kas izveidoti, pamatojoties uz seno kuršu zemju izvietojumu. Ikvienā maršrutā ir apskatāmi ne tikai ar baltu kultūru saistīti objekti, ir pieejamas arī dažādas izglītojošas programmas, atrakcijas un citas aktīvas nodarbes.

Be_pavadinimo_004.png

PILSĀTS 110 KM

1.  Kalnišķi (Gargždu) pilskalns

Kalnišķu (Gargždu) pilskalns, kas atrodas Ceklī, pretī Gargždu pilsētai, otrā Minijas ielejas pusē ir Gargždu pilsētas vēstures sākums, kad 1253. gadā pirmo reizi tika pieminēta kuršu pils – Garisda. Vaļņu un grāvju kaskāde, nocietinājumi, stāvās nogāzes liecina, ka šeit stāvējusi ļoti stipra pils. Sakoptais Kalnišķu pilskalns tagad ir ļoti pievilcīga apskates vieta, no kuras paveras skats uz Gargždu pilsētu.

2. Klaipēdas rajona tūrisma informācijas centrs

Klaipēdas rajona tūrisma informācijas centrā var interaktīvi iepazīties ar kuršu vēsturi, atrastajām kuršu rotaslietām, ieročiem. Ar viedo tehnoloģiju palīdzību visi, kuri vēlas, var pielaikot kuršu tērpus, bet pēc tam lejupielādēt fotogrāfiju savā tālrunī. Aicinām noskatīties arī animēto 3D filmu par Gargždu pilsētas vēsturi no purviem līdz mūsdienām, savukārt uzliekot virtuālās realitātes brilles, pārcelties uz mūsdienu kuršu ciemu Kalnišķu (Gargždu) pilskalnā.

3. Eketes pilskalns

Eketes pilskalns, kas atrodas Pilsātā, bija viens no lielākajiem un iespaidīgākajiem kuršu pilskalniem. 9.–13. gadsimtā pilskalns bija nozīmīgs politiskais, militārais un ekonomiskais centrs. Šajā laikā pilskalnu sargāja pieci mākslīgi zemes vaļņi un četri grāvji, bet gar nocietinājumiem stiepās liela apmetne. 1972. gadā pilskalna un apmetnes arheoloģiskās izpētes laikā tika atrasti dažādi senie ieroči, rotaļlietas, ikdienas darba rīki, kas bija raksturīgi 1.–13. gadsimtam. Mūsdienās pilskalnā tiek svinēti tradicionālie saulgriežu svētki – Jāņi.

4. Dzintara meklēšanas noslēpumi

Ekskluzīvas izklaides cienītājiem nevajadzētu laist garām šo iespēju un pamēģināt saviem spēkiem atrast dzintaru Baltijas jūrā. Lai meklējumi nebūtu velti, ieteicams pieteikties unikālai izklaides un izziņu ekskursijai “Dzintara meklēšanas noslēpumi”. Profesionāls dzintara meklētājs paskaidros, kā viss notiek, un pastāstīs, kas ir svarīgākais, kas jāzina dzintara meklētājiem.

5. Terapijas Karklē

Ikviens, kurš ierodas Karklē, ir aicināts izmēģināt ekskluzīvas terapijas nodarbības un dažādas izglītojošas programmas. Viensētā “Karkelbeck No. 409“ nodarbju izvēle ir ļoti plaša. Var izvēlēties dzintara un skaņas terapiju ar dziedošajām bļodām, fraktāļu zīmēšanu, dejas kustības un skaņas terapiju, masāžu u. c. Lai atmosfēra būtu droša un patīkama, programmām ir jāpiesakās iepriekš.

6. “Holandiešu cepure”

Atkāpjoties ledājs Lietuvas jūras piekrastē izveidoja unikālu morēnas pauguru, kas tiek dēvēts par Holandiešu cepuri. Šo pauguru (paraboliskā kāpa 24,4 m virs jūras līmeņa) pastāvīgi erodē viļņi, un jūras krastā tās slīpums ir 16–18 m. Tiek uzskatīts, ka paugurs savu nosaukumu “Holandiešu cepure” ieguvis tādēļ, ka atgādina holandiešu stila cepuri, ja skatās no jūras puses. No kraujas paveras skats uz jūru ar stāviem krastiem un akmeņainām pludmalēm.

7. Klaipēdas pilsvieta

Klaipēdas pilsvieta ir viena no senākajām vietām, šeit tad arī ir aizsākusies pilsētas vēsture. Klaipēdas pilsētas pirmsākumi – blakus pilij esošā apmetne. Pirmo reizi Klaipēdas pils, tolaik – Mēmelburga, ir minēta dokumentā, kas datēts ar 1252. gada 29. jūliju. Tajā Livonijas ordeņa lielmestrs Eberhards fon Zeine un Kursas bīskaps Heinrihs vienojās par pils būvniecību starp Nemunas un Danges upi. Tajā pašā gadā tika uzbūvēta koka pils. Tagad pils vietā darbojas Pils muzejs, konferenču centrs, ir apskatāma Otrā pasaules kara ekspozīcija “Muziejus 39/45”. Pils muzeja arheoloģiskajā daļā ir apskatāma ekspozīcija par baltiem.

8. Izglītojoša programma “Iepazīsim baltu rotas” Kalvīstes muzejā

Kalvīstes muzejs tika ierīkots, lai saglabātu Klaipēdas novada vēstures un kultūras pieminekļus. Šeit organizētās izglītojošas programmas “Iepazīsim baltu rotas” laikā tiek iepazīstināts ar senās rotu darināšanas tehnoloģijām, baltu rotu dažādību, ornamentiem, to nozīmi. Praktiskās nodarbības laikā no misiņa izejvielas var izveidot kuršu rotaslietu.

9. Vikingu laiku ēdienu degustācija

Izglītojošās nodarbības laikā dalībnieki tiek iepazīstināti ar 9.–12. gadsimta ēdienu dažādību, ēdiena gatavošanas īpatnībām, izmantotajiem dārzeņiem un garšvielām. Nodarbības dalībnieki paši var izveidot auzu vai miežu maizes plāceņus un izcept tos ugunskurā. Pēc tam tos var nobaudīt, apziežot ar kaņepju sviestu. Gardēži var izveidot nelielas maizītes ar magoņu / medus / dzērveņu pildījumu un izcept tās ugunskurā. Maizītes tiek baudītas, uzdzerot zīļu kafiju, zāļu tēju vai pienu (pēc izvēles). Nodarbības laikā ir apskatāmi arheoloģiskie tērpi un arheoloģiskie atradumi Žviļu, Tītuvēnu, Laivju kapulaukā.

10. Brauciens ar seno Kuršu jomas buru liellaivu

Izbaudīt Kuršu jomas skatus varat, dodoties izbraucienā ar senu kuršu buru liellaivu (reisine) “Dreverna”. Liellaivu var iznomāt izklaižu braucieniem pa Kuršu jomu grupām līdz 30 personām, vai izglītojošās programmas “Žuvies kelias” laikā. Liellaiva “Dreverna” ir būvēta saskaņā ar kuģu būvētāja Jona Giža 19.–20. gadsimtā izgatavoto Kuršu kāpu kravas kuģa modeli. Tā kopija ir apskatāma Gargždu novada muzeja filiālē Drevernā.

Olando_kepure2.JPG Klaipedos_rajono_TIC1.jpg Laivas_reisine_Dreverna.jpg Klaipedos_rajono_TIC2.jpg Klaipedos_piliaviete2.jpg Olando_kepure1.JPG Kalniskes_piliakalnis2.JPG Kalniskes_piliakalnis1.jpg Siberijos_apzvalgos_bokstas._Nuotr._K._Narkutes_-Beniusienes.JPG Klaipedos_piliaviete1.jpg Eketes_piliakalnis.jpg

MEGAVA 100 KM

1. Dzintara muzejs Palangā

Grāfa Fēliksa Tiškeviča pilī ir ierīkots Palangas dzintara muzejs. Tā ekspozīcijā – aptuveni 5000 eksponātu. Muzejā var iepazīties ar dzintara rašanās vēsturi, tā nozīmi baltu un kuršu dzīvē. Vitrīnās apskatāmi vairāk nekā 70 unikāli dzintara gabali, kas tiek novērtēti ne tikai to iespaidīgā izmēra dēļ (lielākais – “Saules akmens” sver 3,52 kg), bet arī formas, krāsu nianšu un citu faktoru dēļ. Muzejā tiek rīkotas dažādas izglītojošas programmas. Viena no tām – “Baltu zīmju simboli un attēli”.

2. Birutes kalns

Apmeklējot vienu no skaistākajām Palangas vietām – Birutes parku – ir obligāti jāuzkāpj Birutes kalnā. Šeit, bijušajā grāfu Tiškeviču muižas teritorijā, joprojām neskarts ir saglabājies simtgadīgais, par svētu uzskatītais, Birutes priežu mežs. No leģendām apvītā Birutes kalna, kas atrodas 21 metra augstumā virs jūras līmeņa, paveras skaists skats uz šalkojošo jūru. Kalnā ir atrasta 1. tūkstošgades keramika, pils un elku pielūgšanas vieta bija vēl 10.–13. gadsimtā, kalna pakājē bija ciemats.

Vēlāk šeit tika ierīkota pagāniska svētvieta ar paleoastronomijas observatoriju. Šī svētvieta tiek saistīta ar vaidelotes Birutes, kunigaiša Ķēstuta sievas un Vītauta mātes, vārdu. Tiek stāstīts, ka viņa šeit esot dzīvojusi, sargājusi mūžīgo uguni, pēc nāves arī tikusi šeit apglabāta.

3. Žemaiču upurkalns Šventojā

Žemaiču upurkalns ir 1998. gadā atjaunota pagāniska svētvieta ar paleoastronomijas observatoriju, kas 15. gadsimtā atradās uz Birutes kalna Palangā. Šeit apskatāmi mākslinieku izgrebti koka stabi, kas simbolizē baltu mitoloģiskās dievības: Perkūnu, Aušrini, Žemīnu, Austēju, Ondeni, Patrimpu, Patulu, Velnu, Ledu, Sauli un Mēnesi. Kad saule laižas jūrā, skatoties uz stabiem, var aprēķināt kalendāros svētkus: Līgo, Pavasara Māras dienu (Lietuvā – Stārķu dienu), Meteņus, Ziemassvētkus u. c.

4. Baltu mitoloģijas parks

Baltu mitoloģijas parkā tiek iepazīstināts ar baltu oriģinālo pasaules un Visuma uzbūves izpratni, izmantojot uzskates (koka skulptūras) un audio (stāsti un dziesmas) materiālus. Šeit var iepazīties ar baltu mitoloģiju, tiek koptas senās baltu kultūras vērtības. Klausoties gida stāstītajā, var uzzināt daudz interesanta par visiem baltu dieviem un dievībām, to neparastajām spējām. Parkā ir ierīkots labirints “Vadimo labirintas”, kuram nav analogu. Lai arī kuru ceļu jūs izvēlētos, tik un tā nonāksiet labirinta centrā – “Likteņa aka”.

5. Senās Impiltes arheoloģisko pieminekļu komplekss

Senās Impiltes arheoloģisko pieminekļu kompleksu, kas atrodas Duvzares zemē, veido 3 pilskalni, kapulauks un ceremoniju akmens. Arheoloģiskais komplekss tiek datēts ar 1. tūkstošgadi p.m.ē. – 13. gadsimtu. Blakus ūdenskrātuvei atrodas iespaidīgs liels pilskalns, saukts par Pilali, Marijas kalniņu, bet nedaudz tālāk, pie Šventojas upes ir Kara kalna pilskalns. Netālu no Pils kalna, Šventojas nogāzē, ir saglabājies par Karavīru kapiem sauktais kapulauks, bet blakus Pilalei (Marijas kalniņam), pie Graistupes, stāv Aukura akmens, no kura iztek avots, kas ir slavens ar savām dziedinošajām spējām.

6. Bišu un meža terapija Kaļņa lauku sētā

Privātums, mežs, miers, zirgi, terapija – elementi, kas padara Kaļņa lauku sētu īpašu. Lauku tūrisma viensētas apmeklētājiem ir lieliska iespēja izbaudīt unikālo meža un bišu terapiju. Terapija ir paredzēta, lai atbrīvotos no stresa, nomierinātos, līdzsvarotu savas domas un emocijas, guļot īpašā namiņā, kur zem jums dūc tūkstošiem bišu. Tas ne tikai nomierina, bet arī atjauno izjauktos biolaukus, stiprina imunitāti, līdzsvaro nervu sistēmu un pozitīvi iedarbojas uz cilvēka organismu.

7. Kretingas muižas parka Saules pulkstenis

Parkā, kas ieskauj Kretingas muižu, apmeklētāji var doties pastaigā zem simtgadīgajiem parka ozoliem, kas vēl ir saglabājušies, pa liepu un kastaņu alejām, gar dīķiem. Muižas parka teritorija ir 23 ha. 2002. gadā parkā tika ierīkots astronomiskais kalendārs ar Saules pulksteni. Šeit ir izvietotas trīspadsmit skulptūras, kuras simbolizē senās baltu kultūras tradīcijas, lietuviešu svētkus.

8. Kretingas muzejs

Kretingas muzejā apskatāma viena no lielākajām arheoloģiskajām ekspozīcijām par kuršiem. Apmeklētāji tiek iepazīstināti ar Anduļu un Lazdininku kapavietām, arheoloģiskajiem atradumiem Imbares pilskalnā un tā apmetnē. Ekspozīcijā īpaša loma ir veltīta dzintaram un tā nozīmei kuršu dzīvē. Zem atklātas debess var apskatīt dažādus dzirnakmeņus un kulta akmeņus.

Baltu_mitologinis_parkas4.jpg Birutes_kalnas2.jpeg Palangos_gintaro_muziejus2.jpg Zemaiciu_alka._Nuotrauka_Vitalija_Meskiene_(2).jpg Baltu_mitologinis_parkas3.jpg Birutes_kalnas3.jpeg Senosios_ipilties_archeologinis_kompleksas.jpg Baltu_mitologinis_parkas2.jpg Saules_laikrodis3.jpg Kretingos_muziejus_2.jpg Kretingos_muziejus_1.jpg Birutes_kalnas1.jpg Palangos_Gintaro_muziejus1.jpg Saules_laikrodis2.jpg Baltu_mitologinis_parkas1.jpg Saules_laikrodis1.jpg

CEKLIO ŽEMĖ 160 KM

1. Skuodo muziejus

Muziejaus istorinėje ekspozicijoje veikia informacinis terminalas „Apuolė – kuršių žemių centras“. Interaktyviai galima susipažinti su seniausia Lietuvos gyvenviete, Apuolės piliakalniu, kuršių gyvenimu, vikingų ginkluote, apranga, laivais, kovos būdais. 

2. Apuolės piliakalnis

Apuolės piliakalnis – anksčiausiai rašytiniuose šaltiniuose paminėta Lietuvos gyvenvietė, kurioje kadaise buvo viena garsiausių ir didžiausių kuršių pilių. IX a. Apuolė buvo vienas pagrindinių Ceklio žemės politinių, karinių ir ekonominių centrų. Lietuvos ir Švedijos archeologai piliakalnyje rado ne tik vertingų istorinių liudijimų, bet ir unikalų ąžuolinį šulinio rentinį. Rimberto kronikoje aprašytos nuožmios 853–854 m. kuršių kovos su vikingais prie Apuolės piliakalnio, kai, atrėmę danų puolimą, pilies gyventojai buvo priversti pasiduoti Švedijos karaliui Olafui, atiduoti jam daug ginklų, aukso ir sidabro.

Šiais laikais ant Apuolės piliakalnio kasmet vyksta šventė „Baltijos jūros regiono senovės genčių karybos ir amatų festivalis“. Tai inscenizuotos kuršių ir vikingų kautynės, viduramžių amatų pristatymai.

3. Barstyčių (Puokės) akmuo

Barstyčių (Puokės) akmuo – didžiausias riedulys Lietuvoje, įtrauktas į rekordų knygą: 13 m ilgio, 9 m pločio, 4 m aukščio ir sveria net 680 tonų. Manoma, kad ledynai atvilko jį nuo Švedijos. Anot padavimo, ten, kur dabar guli Puokės akmuo, senovėje buvusi pagoniška lietuvių šventovė, kurią dievas Perkūnas, vienos neištikimos vaidilutės užrūstintas, užvertė žemėmis, drauge palaidodamas ir stambųjį akmenį.

4. Energetinių labirintų ir geometrinių figūrų parkas

Šiame parke yra penki labirintai, trys kupolai, merkaba ir ant žemės sukurta mandala. Beveik visose pagrindinėse pasaulio religijose labirintai egzistavo jau prieš 4 000 metų. Kaip ir piramidės, labirintai yra geometrinių formų, kurios ir sukuria sakralią erdvę. Vienas energetinių labirintų takas veda į centrą ir atgal. Ėjimas labirintu gali skatinti sąmoningumą, dėmesingumą ir vidinį susikaupimą, nes ritmiškas judėjimas bei orientavimasis erdvėje aktyvina įvairias smegenų sritis, skatina pusiausvyrą tarp kairiojo ir dešiniojo pusrutulių veiklos.

5. Siberijos apžvalgos bokštas

Žemaitijos nacionaliniame parke ant Cidabro kalno pastatytas 15 m apžvalgos bokštas, kurį supa Siberijos pelkė ir Kunigo upė. Tai viena vertingiausių pelkių Žemaitijos nacionaliniame parke, paskelbta telmologiniu draustiniu. Nuo apžvalgos bokšto viršaus atsiveria nuostabūs vaizdai į Platelių ir Beržoro apylinkes.

6. Imbarės piliakalnis

Imbarės piliakalnis yra vienas įspūdingiausių Kretingos rajone. X–XIII a. ant jo stovėjusi kuršių pilis buvo vienas svarbiausių Ceklio kuršių administracinių ir ūkinių centrų. Archeologinių tyrinėjimu metu rasta titnaginių ir metalinių darbo įrankių, ginklų, papuošalų, keramikos, apdegusių grūdų. Salantų regioninio parko direkcijos iniciatyva piliakalnis sutvarkytas ir pritaikytas turistams lankyti.

7. Edukacinė iškyla „Kuršių pilies beieškant“

Įspūdingas Kartenos piliakalnis datuojamas VIII–XIII a. Ant jo stovėjusi medinė pilis buvo svarbus kuršių Ceklio žemės gynybinis ir administracinis centras. Edukacinės programos metu supažindinama su išskirtiniu Kartenos piliakalnio istoriniu-archeologiniu kompleksu, senovės kuršių gyvenviete, vietovės istorija ir mitologija. Aktyviai keliaujant Minijos slėniu galima stebėti gamtą, aplankyti mitologinį akmenį – Laumės kūlį – ir Kartenos arba Abakų lurdą su koplyčia.

8. Šilalės kūlis

Šilalės kūlis – tai penktas pagal dydį Lietuvos akmuo.  Jis guli kalvelėje, kurią seniau iš visų pusių supo pelkės. Šalia yra dubenėtasis ir aukuro akmenys. Tai pagoniškos šventyklos palikimas. Netoli dubenėtojo rastas židinys, kurį juosia akmenų vainikas. Ištyrinėjus juos nustatyta, kad šiauriniame židinio krašte ant iš akmenų sukrauto postamento stovėjo aukuras – akmuo su dubeniu. Jis vėliau pastatytas į senąją vietą ir taip atkurtas visas pagonių šventvietės vaizdas.

 Židinio duobėje aptikta degėsių liekanų, sakų ir su pelenais susilydžiusio gintaro. Pagal liekanas nustatyta, kad židinyje pagonybės laikais kūrenta ugnis. Jis laikomas vienu iš vėliausiai įruoštų senosios lietuvių tikybos aukurų. Dabar akmuo – archeologijos paminklas. Archeologų duomenimis, čia buvo pagonių apeigų vieta, į kurią patekdavo kūlgrinda iš vakarinės pusės. Aplinkui augo šventoji giraitė.

9. Respublikinis Vaclovo Into akmenų muziejus

Tai vienintelis Europoje akmenų muziejus. Čia įrengtos vidaus ir lauko ekspozicijos. Vandens malūne eksponuojamos uolienos, gyvūnų ir augalų fosilijos, spalvomis ir faktūromis turtinga smėlio kolekcija ir kt. Lauko ekspozicijoje galima pamatyti daugiau nei 150 tūkst. įvairiausios formos, kilmės, struktūros, spalvos riedulių, tarp jų – ir senuosius mitologinius kuršių akmenis. Muziejuje organizuojami edukaciniai užsiėmimai.

10. Kuršių genties istorijos muziejus Mosėdyje

Mosėdyje įkurtas vienintelis toks Lietuvoje Kuršių genties istorijos muziejus. Čia eksponuojamos archeologinių radinių rekonstrukcijos: kuršių ginklai, papuošalai, buities įrankiai ir kt. Lankytojai muziejuje išgirs daugybę įdomių istorijų, pasakojamų per pojūčius. Iš tikslinių rekonstrukcijų matyti, kaip vienas ar kitas daiktas atrodė dar prieš atsidurdamas žemėje. Be to, galima išbandyti to laikotarpio įrankį ar ginklą arba įvairius amatus: audimą vertikaliomis pasvarinėmis staklėmis, maisto gamybą atvirame ugniakure.

akmenu_muziejus.jpg Siberijos_apzvalgos_bokstas._Nuotr._K._Narkutes_-Beniusienes_001.JPG Imbares_piliakalnis1.jpg Barstyciu_akmuo.jpg Imbares_piliakalnis2.jpg Skuodo_muziejus.jpg Silales_kulis.jpg