Sv. Jēkaba ceļa posms Plateliai-Plunge

POSMA APRAKSTS:

No Plateliai līdz Beržoras jūs brauksiet pa velosipēdu ceļu aptuveni 2 km. Ceļā apmeklējiet un uzkāpiet 15 m augstajā Siberijas skatu tornī, no kura paveras brīnišķīga panorāma uz Plateliai un Beržoras apkārtni. Beržoras ir vecs ciems, kas saglabājis savu tradicionālo ainavu un ir interesants arī ar savu sakrālo arhitektūru. Šeit atrodas 1746. gadā celta Sv. Staņislava baznīca, viena no vērtīgākajām koka baznīcām Lietuvā, kas izceļas ar savu izcilo arhitektonisko un māksliniecisko vērtību. 1759.–1760. gadā Beržorā tika uzceltas 14 koka kapelas Krusta ceļam – Kalvārijas stacijas –, kas tika nojauktas 20. gadsimta 70. gadu sākumā, bet tagad ir atjaunotas. Ciematā ir daudz atjaunotu vai saglabājušos kapelu, krustu un ceļmalas svētnīcu.

No Sv. bīskapa Stanislova baznīcas ejiet taisni pa Gaso ielu un Stirbaičių ielu. Tālāk Stirbaičių iela sadalās, un jums jāpagriežas pa kreisi uz Bajorų ielu. Tālāk Sv. Jēkaba ceļa norādes jūs vadīs pa Alsėdžių ielu, gar Ilgis ezeru līdz Malūno ielai, kur jums jāpagriežas pa labi un atkal jādodas pa velosipēdu ceļu. Jūsu labajā pusē redzēsiet Babrungėnai ūdensdzirnavas, kas atrodas Babrungas upes krastā. Tās uzcēla Plateliu grāfs Šuazelis (1796-1816). Grūti noticēt, bet šīs dzirnavas sienas ir līdz pat 2 m biezās, un stāsta, ka vienā no tām bija iemūrēts noziegumu izdarījis dzimtcilvēks. Tagad tajās atrodas Leonardo Černiauskas mākslas galerija – radošās darbnīcas (tālr. +370 685 69566). Pēc apmēram 500 m gājiena pa Malūno ielu pagriezieties pa labi uz Platelių ielu un turpiniet iet pa grants ceļu, garām Babrungėnai un Žvirblaičiai, līdz sasniegsiet galveno ceļu A11. Šķērsojiet A11 ceļu un turpiniet iet pa Platelių ielu, līdz sasniegsiet Žemaitijos ielu. Pagriezieties pa labi un turpiniet iet taisni pa šo ielu, līdz sasniegsiet Plunges tūrisma informācijas centru (Dariaus ir Girėno iela 27).

Ja pēc ierašanās Plungē jums vēl ir enerģija, iesakām tajā pašā dienā doties pastaigā un izpētīt pilsētu vai atstāt to nākamajai dienai. Plunges lepnums ir grezns pils komplekss, ko 1879. gadā uzcēla un iesvētīja hercogs M. Oginskis. Tas organiski iekļaujas vecajā jaukta stila parkā, kas izveidots dabiskā mežā un dažādo divas dīķu ķēdes. Ansambļa arhitektūras izcilība ir itāļu neorenesanses pils ar divām saimniecības ēkām un vācu neogotikas stāvlaukumu. Vācu arhitekta Karla Lorenco projektētā muižas ēka 1994. gadā kļuva par Žemaitijas mākslas muzeja mājvietu. Vecākā saglabājusies muižas ēka un, iespējams, vecākā mūra ēka Plungē ir Zubovu dzimtas celta muižas ēka, ko M. Oginskis izmantoja kā dārznieka dzīvojamo ēku un oranžēriju. Dārznieks dzīvoja pirmajā stāvā, bet pulksteņmeistars, kurš rūpējās par tornī uzstādīto unikālo enkura mehānisma pulksteni, dzīvoja otrajā stāvā. Tagad tajā atrodas Plunges rajona pašvaldības publiskā bibliotēka. 58,3 hektāru lielajā muižas parkā atrodas viens no senākajiem un lielākajiem ozoliem Lietuvā – Perkūna ozols un leģendārais Verkiančioji liepas koks. Parkā atrodas piemineklis komponistam M. K. Čiurlioni, kurš Plungē spēlēja, mācījās un veica savus pirmos radošos mēģinājumus hercoga M. Oginska dibinātajā mūzikas un orķestra skolā. Dodieties uz Laisvės Alėja un Senamiesčio laukumu. 

Plungē ir trīs ēkas, kas atzīmētas ar Svētā Jēkaba zīmi. Viena no tām ir Svētā Jāņa Kristītāja baznīca, kas ir viena no lielākajām baznīcām Lietuvā, tās garums ir 75 metri. Šīs baznīcas celtniecība Plungē sākās 1902. gadā un turpinājās ar pārtraukumiem līdz 1933. gadam, ilgstot 31 gadu. Zvanu tornis, kas uzcelts 1850. gadā par grāfa P. Zubova un Plungės draudzes locekļu līdzekļiem, atrodas blakus baznīcas pagalmam. Zvanu tornis pie baznīcas žoga tika uzcelts 1850. gadā par grāfa P. Zubova un Plunges draudzes locekļu līdzekļiem. Blakus baznīcai atrodas vecā mācītāja māja, uz kuras ir piemiņas plāksne ar M. K. Čiurlionis un S. Kymantaitė-Čiurlionienė (V. Juzikėnas) bareljefiem un uzrakstu „M. K. Čiurlionis un Sof. Čiurlionienė-Kymantaitė dzīvoja šeit 1909. gadā”. Tā kā mācītājs Vincentas Jarulaitis bija Sofijas Kymantaitės tēvocis, viņš ļāva pārim pēc kāzām pāris mēnešus dzīvot savā dzīvojamā istabā. Tas bija viņu dzīves visradošākais periods. Vēl viena „čaula” atrodama uz Sv. Jāņa Kristītāja kapelas sienas, kas atrodas Plunges vecajos kapos. Tā ir pazīstama arī kā Visu Svēto kapela vai Zubovu kapela. Saskaņā ar Plunges vecajiem iedzīvotājiem, šī romantiskā klasicisma stilā celta ķieģeļu kapela tika uzcelta 1858. gadā, izmantojot grāfa Zubova un draudzes locekļu līdzekļus. Ja no vecajiem kapiem nedaudz tālāk pa Birutės ielu, atradīsiet trešo „čehulu”, kas atrodas netālu no Plunges Lurdas. Par Plunges Lurdu mums jāpateicas Marijai Skuževskienei-Oginskienei, Plunges gubernatora M. Oginska sievai. Ar M. Oginskienės ziedoto 5000 rubļu summu tēvs V. Jarulaitis iegādājās apmēram 2 hektāru zemes gabalu pie Babrungas. 1905. gadā S. Zakževska no Parīzes atveda Dievmātes statuju, ko Plungės Lourdes ziedoja draudzes vecākais. 1905. gada 30. oktobrī statuja tika uzstādīta uz akmens brīvā dabā, bet 1906. gadā sākās būvniecība uz akmens upes krastā. 1905. gada 30. oktobrī statuja tika novietota uz akmens brīvā dabā, bet 1906. gadā sākās celtniecības darbi uz akmens upes krastā. Šo akmeni sauc par “Karvės pėda” (govs pēda). Šo akmeni sauc par “Karvės pėda” (govs pēda). Par to ir dažādas leģendas. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka naktī Lurdā mirgo zilas liesmas.

Noderīgas saites:

• Plunges tūrisma informācijas centrs www.visitplunge.lt

INFORMĀCIJU PAR PILOGRIMJU NAKTSMĪTNĒM VAR IEKĻAUT ŠEIT

Pastaba: lentelėje pateiktos tik tos nakvynės vietos, kuriose nakvynei priimami piligrimai.