Pa Veiviržēnu–Pēžaiču šoseju var nokļūt pie Vīskupišķu pilskalna, kas atrodas Veiviržas labajā krastā, pie satekas ar Jodupi esošajā zemesraga piekrastē. Šaurā, bet straujā Jodupe jau līdz 20. gadsimtam līkumodama sadalīja pilskalnu divās nevienādās daļās, un pašlaik tā tek cauri bijušajam pils laukumam. Galvenais pilskalna laukums līdz mūsdienām saglabājies Jodupes kreisajā krastā. Tas ir 60 m garš, 30 m plats rietumu un 12 m austrumu galā, kur uzbērts 1,5 m augsts valnis ar 2,5 m augstu ārējo nogāzi. Kā parādīja 2003.–2004. gadā notikušie pilskalna pētījumi (vadītājs Oļegs Fedajevs), vaļņa ārpusē bija papildus izrakts 2 m plats, 1 m dziļš grāvis, tagad virspusē tas nav pamanāms. Pats valnis bija uzbērts vienā piegājienā no mālsmilts. Jodupes labajā krastā esošajā atsevišķā uzkalnā ir saglabājusies pilskalna laukuma rietumu mala ar 3 m augstu nogāžu augšējo daļu. Saskaņā ar pētījumu datiem laukumā ir līdz pusmetram biezs kultūrslānis ar raupjo keramiku, dzelzs izdedžiem, ir staba vieta. Abos upes krastos saglabājušās laukuma daļas rāda, ka tas nav bijis mazs, aptuveni 120 m garš un vismaz 30 m plats. Pilskalna izmērs, ne īpaši spēcīgie cilvēku ierīkotie nocietinājumi un arheoloģiskie atradumi liecina, ka šeit 1. gadu tūkstoša beigās vai 2. gadu tūkstoša sākumā bija nocietināta apmetne. To apstiprina arī teika, kura stāsta, ka pilskalns ir no zviedru laikiem, kuri sadzina ļaudis un uzbēra kalnu.
Atsauksmes