Vēžaiči vēstures avotos minēti no 16. gadsimta. Cauri pilsētai tek Minijas upes pietekas – upes Skinija un Gerdauja. Vēžaiču vēsture ir cieši saistīta ar muižu, kas noteica visas apdzīvotās vietas attīstību. Vēžaiču muiža vēstures avotos ir minēta no 18. gadsimta sākuma. Vēsturiskā stila Vēžaiču muižas ansambļa ēkas ir saglabājušās no 19. gadsimta beigām. Muiža 300 gadus piederēja grāfiem Volmeriem. Vēžaiču muižas lauku sētai ir liela nozīme no arhitektūras, vēstures, pilsētvides viedokļa.
Kompleksam pieder: parks, mednieka namiņš, divi vārti, stallis, sarga mājiņa, spirta dedzinātava, kūts, klēts, nams, kapela.
Parks kopā ar muižas ēkām rekonstruēts 20. gadsimta vidū. Iebraucamo ceļu Vēžaiču muižā ieskauj dienvidu, tā sauktie “baltie”, un ziemeļu, tā sauktie “sarkanie”, vārti.
Senāk līdz muižai caur parku veda varena liepu aleja. Parks ir jaukta plānojuma, izveidots apdzīvotās vietas rietumu daļā, pie Skinijas upes. Bijušās muižas ēku ansamblis izvietojies upes kreisajā nogāzē. Zemajā terasē Skinijas piekrastē lepni slejas galvenā parka aleja. Augstās terases pļavā, bez dažāda veida liepām, bērziem un pīlādžiem, aug sudrabegles, zilganās duglāzijas, rietumu tūjas, sarkanie ozoli, dažādi dekoratīvie krūmi. Nogāzes, kas atdala terases, un Skinijas ielejas koku puduros bagātīgi aug kļavas, oši, ozoli, liepas, gobas un parastās kastaņas.
Parks 1986. gadā tika pasludināts par vietējas nozīmes dabas pieminekli.
No ēkām, kas veido muižas ansambli, pašlaik vislabāk ir saglabājušies bijušie staļļi. Staļļi deviņdesmitajos gados tika restaurēti un atmodināti kultūras dzīvei. Projektēja autoru kolektīvs: arhitekte A. Meškauskiene, konstruktors P. Ramons. Vēžaiču muižas stallim ir neogotikas stila iezīmes. Stallis ir būvēts 1908. gadā. Tam ir simetrisks apjoms, ar akcentētu stūra daļu. Pašlaik šeit atrodas Vēžaiču kultūras centrs, kurā tiek rīkotas mākslas izstādes, darbojas modernās dejas pulciņi, tiek rīkoti etnogrāfiskā ansambļa koncerti, deju vakari.
Ir restaurēts arī bijušais muižas uzrauga – mednieka nams (privātīpašums).
Pašreizējā parka teritorija bieži tiek izmantota, lai rīkotu dažādus kultūras pasākumus. Nākotnē tiek plānots atjaunot bijušās muižas ēkas un kompleksu pielāgot izziņas, ekoloģiskā tūrisma vajadzībām.
Vēžaiču pilsēta ir neatņemama ikgadējo Annas dienas svētku daļa. Šie katoļu draudzes svētki Vēžaičos tiek rīkoti jau no 1914. gada.
Netālu no Vēžaičiem atrodas Pažvelsa ciems. Tā ir lietuviešu dzejnieka un dramaturga Butku Juzes dzimtā vieta. Par to liecina stabs ar jumtiņu.
reiketu nors stenda irengti su nuotrauka jei yra islike kaip atrode pagrindiniai dvaro rumai