Veiviržas kreisajā krastā, tieši pretī Veiviržēniem atrodas pilskalns, kas tiek uzskatīts par tagadējo Veiviržēnu sākumu. Tas ir vienīgais no rajona pilskalniem, kuram ir nocietināta priekšpils, kas atrodas uz austrumiem no pilskalna. Pilskalna laukums ir trapecveida, 37 m garš, 34 m plats austrumu pusē, kur paceļas 3 m augsts, 20 m plats valnis, kura ārējā 5 m augstā nogāze nolaižas minētajā priekšpilī. Tās četrstūra laukumu no augstienes puses apjož grāvis, dienvidu pusē – vēl redzamas vaļņu paliekas. Pilskalna nogāzes Veiviržas ielejas pusē ir stāvas, to augstums ir līdz 15 m. Romantiku pilskalnam piešķir šeit augošie senie ozoli un stāsti par seno pagānu kulta vietu, kur dega mūžīgā uguns, tika ziedoti upuri dievībai Mildai. Veiviržēnu pilskalns, kā daudzi Lietuvas pilskalni, nav pētīts, kaut arī jau 1905. gadā Ludviks Kšivickis (1859–1941) laukumā fiksēja 45 cm biezu kultūrslāni. Respektīvi, pati senākā Veiviržēnu vēsture vēl nav uzrakstīta. Tas, visticamāk, datējams ar vēlākais 1. gadu tūkstoti – 13. gadsimtu.
Atsauksmes