Skomantu pilskalns, saukts par Ragokalnu, būtu visiespaidīgākais rajona pilskalns, ja to neslēptu biezi saauguši lapkoki. Taču arī tas, ko var ieraudzīt caur tiem, valdzina ar savu diženumu. Veiviržas labā krasta ragā esošā pilskalna laukums ir milzīgs, 80 m garš, 57 m plats rietumu pusē un 40 m – austrumu malā. No augstienes puses to apjož 60 m garš, 8 m augsts, 20 m plats valnis, ārpusē tas ir papildus aizsargāts ar diviem grāvjiem un līdz 2 m augstiem vaļņiem starp tiem. Laukuma austrumu malā arī ir bijis aptuveni 1 m augsts valnis un mazāki nocietinājumi nogāzē. Uz lielā vaļņa greznojas 1928. gada Lietuvas neatkarības desmitgadei un Klaipēdas novada pievienošanās Lietuvai piecgades jubilejas piemiņai veltītais ar vietējā lauksaimnieka Prana Kučinska pūlēm uzceltais betona piemineklis, kas tika atjaunots neatkarības laikā. Par pilskalnu ir zināmi 22 dažādi nostāsti, visvairāk par dažādām tā apkārtnē redzētām būtnēm. Savu īsto vēsturi pilskalns vēl nav atklājis. Uz tā celtās izturīgās pils vārds vēstures avotos nav saglabājies, kaut arī apkārtnē ir liela senā apmetne un kapulauks. Pašā pilskalnā dažādi arheologi ir mēģinājuši veikt izrakumus četras reizes, taču līdz šim ir atrastas tikai podu lauskas. Kaut arī Pēžaiču–Švēkšnas grants ceļš iet tieši gar pilskalnu, tajā ērtāk ir nokļūt, nogriežoties pa veco ceļu, kas pieved pie paša pilskalna, kur redzama tautas mākslinieka Vītauta Majora (1930–2006) 1969. gadā izveidotā skulptūra “Žemaitis”.
+2
Atsauksmes