Norgēlu pilskalns

Ja vēlaties doties uz Norgēlu pilskalnu, ir jāsagatavojas garākam ceļojumam, jo tas atrodas vistālāk no galvenajiem ceļiem. Tajā var nokļūt pa Stančaiču–Mataiču grants ceļu, sekojot norādēm. Augstienes virsotnē pie Šalpales un Vītauta upes satekas esošajā pilskalnā atkarībā no gadalaika var nokļūt pa lauku ceļiem vai kājām. Domājams, Vītauta upes vārda dēļ radās nostāsti, ka pilskalnā ir bijusi paša Vītauta Dižā nometne, kad pēdējais karoja ar krustnešiem. Kā tur bija patiesībā, neviens nezina, jo pilskalns nav pētīts, 19. gadsimta amatieru izrakumu dati nav uzticami. Grūti pateikt, kurai baltu ciltij šis pilskalns piešķirams, jo tas atrodas mazapdzīvotās vietās starp žemaišu un kuršu teritorijām, tā iedzīvotāju pamests. 1909. gadā Vlada Nageviča (1881–1954) pētītais 2.–11. gadsimta senkaps it kā liecina, ka arī pilskalns ir ticis izmantots šajā laikā. Taču tā laukums nav liels, trijstūra, tikai 36 m garš un 26 m plats blakus lielam 4 m augstam valnim. Tā 6 m augstā ārējā nogāze nolaižas grāvī, aiz kura ir izbūvēts otrs mazāks valnis. Tas viss norāda uz to, ka pilskalnā ir atradusies koka pils, bet senā apmetne būtu jāmeklē blakus tai.