Laistu pilskalns

Ja Laistu pilskalns būtu jāraksturo ar vienu teikumu, iespējams, precīzākais būtu – grūti pieejams. Kaut arī tas atrodas teju pie Klaipēdas pilsētas dienvidu robežas, lai to apmeklētu, ir jāšķērso dzelzceļš, ejot no ziemeļu puses, vai jāmeklē taisnākais ceļš cauri kolektīvajiem mazdārziņiem un laukiem, ejot no citām pusēm. Tāpēc šā pilskalna apmeklējums ir pārbaudījums izturīgākajiem. Taču rezultāts apmeklētājiem neliks vilties, neskatoties uz to, ka pilskalns ir biezi apaudzis lapkokiem. Apaļo laukumu, kura diametrs ir 40–42 m, teju no visām pusēm apjož 2,5 m augsts, 12 m plats valnis ar 5 m augstu ārējo nogāzi. Vaļņa nav tikai laukuma rietumu malā, kur stāvā 10 m augstā nogāze nolaižas šeit esošajā purvā. Lielā vaļņa ārpusē ir bijuši mazāki vaļņi, savukārt starp tiem – grāvji, bet attālāk no tiem – paliela pakājes apmetne aptuveni 5 ha platībā, 300 m uz austrumiem – 8.–13. gadsimta kapulauks. Gan kapulauks, gan senā apmetne ir pētīta ne reizi vien, ir atrastas dažādas un nepārprotamas šeit senāk dzīvojošo kuršu ēku atliekas un kapi. Pilskalnu arheologi joprojām ir maz pētījuši, tikai lielajā valnī, aizberot patvaļīgi izraktu bedri, 1998. gadā tika fiksēti vismaz pieci dažādi slāņi. Tie liecina par daudz sarežģītāku un senāku pilskalna vēsturi, kas stiepjas ne tikai līdz 1253. gadam, kad šeit stāvēja Laistu (Lassiten) pils, kas bija milzīgā aizvēsturiskā Žardes–Bandužu arheoloģisko pieminekļu kompleksa, kas tagad atrodas jau Klaipēdas pilsētas teritorijā, daļa, kas aizstāvēja un sargāja to no dienvidaustrumu puses.