Gargždu muiža pirmo reizi rakstveida avotos ir minēta 15. gadsimta pirmajā pusē. 15.–16. gadsimtā muiža piederēja Žemaiču stārastiem Kēsgailām, vēlāk – baronam Rennem.
Parku 19. gadsimta pirmajā pusē Minijas upes nogāzē ierīkoja baroni Rennes. Parks ir rekonstruēts, paplašināts 20. gadsimta vidū. Teritoriju veido līdzenā rietumu terase un lēzenā Minijas piekrastes nogāze. No tās paveras burvīgi skati uz līkumoto Miniju. Parku veido taisnu aleju tīkls, kas krustojas taisnā leņķī, tajā ir trīs slīpas terašu takas.
Uz austrumiem pagarinātā galvenā aleja krustojas ar taisno aleju izveidoto zonu, no kuras var nokļūt Otrā pasaules karā kritušo karavīru kapos. Galveno aleju turpina slīpa taka ar pakāpienu grupām, pa taku var aiziet pie upes. Ejot pa šo taku, paveras gleznaini skati uz Minijas ieleju.
Skatoties no senā parka, otrā Minijas pusē redzams slavens 13. gadsimta pilskalns. Jaunā parka ass stiepjas gareniski gar Minijas robežmalu. Parks tiek uzskatīts par sarežģītu, jo abas tā daļas ievērojami atšķiras.
Atsauksmes