Klaipēdas rajonā lielākais – Eketes pilskalns atrodas augstajā Eketes upes labajā krastā, netālu no satekas ar Dani–Akmenu. Pašlaik Ekete ir aizdambēta, un pilskalns atrodas aizsprosta ziemeļrietumu malā, pie aizsprosta, no kura var visērtāk nokļūt pilskalnā no autostrādes Klaipēda–Palanga, nedaudz pabraucot vai dodoties kājām pa Danes kreisā krasta grunts celiņiem 3,5 km.
Pilskalnu veido neregulāras kvadrāta formas 110 m garš, 105 m plats laukums un pusloka formas 130 m garš, 8 m augsts, 22 m plats uzbērts valnis, kas apjož laukumu no ziemeļu puses. Vaļņa ārējā pakājē ir redzamas otrā mazāka vaļņa atliekas, aiz kura, kā liecina 1972. gada pētījumu dati, bija uzbērti vēl trīs vaļņi, bet starp tiem izrakti grāvji. Bijušas platais (līdz 20 m) vienlaidu nocietinājumu posms traucēja nokļūt pie masīvā galvenā vaļņa ārējās, 9 m augstās nogāzes no augstienes puses. No Eketes upes puses laukumu sargāja 10–20 m augstas (tagad no ūdens līmeņa aizsprostā tikai 8–9 m) stāvas nogāzes un tās krastā uzbērtais nelielais valnis.
Pilskalnā atradās 1253. gada dokumentā par Kursas dalīšanu minētā kuršu pils Ekete (Akutte). Ņemot vērā pilskalna izmēru, šeit drīzāk atradās pilsētas centrs, nevis pils, jo vairāk tāpēc, ka uz ziemeļaustrumiem no pilskalna vismaz 6 ha platībā pletās senā apmetne.
Mūsdienās Eketes pilskalns ir visvairāk pētītais Klaipēdas rajona pilskalns. 1972. gadā Aļģimants Merkevičs (1933–2014) laukuma austrumu daļā izpētīja 240 m2, atrada 0,3–1,4 m dziļu kultūrslāni, kas ir bagāts atradumiem un ēku atliekām. Starp interesantākajiem atradumiem tiek minēti amatnieka dzelzs instrumenti (kaltiņš, platcirvis, caurumsitis, dzegēvele), kas liecina, ka pētītajā izrakumu vietā atradusies amatnieka (namdara) darbnīca; iedzītņa tipa bultas uzgalis, Romas monētas, dzintara vērpšanas rīks, stikla krelles, steļļu atsvari no māla. Šie atradumi un veidotā gludā, raupjā un māla keramika apliecina, ka pilskalnā pastāvīgi dzīvoja cilvēki vairāk nekā tūkstoš gadus – no 1. gadu tūkstoša sākuma līdz 13. gadsimta vidum.
Biezs (līdz 70 cm) šā perioda kultūrslānis ir konstatēts arī pilskalna apmetnē, kas ir nedaudz pētīta tajā pašā 1972. gadā un vēlāk. Kādus dārgumus slēpj galvenais valnis, kas kā kronis apjož pilskalnu, – ir vēl neatklāts noslēpums.
Atsauksmes