Aglonēni – tipisks bijušās Mazās Lietuvas ciems, kas atrodas Aglonas upes krastā un pirmo reizi ir pieminēts 1540. gadā.
1988. gadā, kad Aglonas upes krastā tika uzbūvēts aizsprosts, tika sākta ciema rekreācijas zonas veidošana – Aglonēnu parks, kurā 1989. gadā tika iestādīts Prūsijas lietuviešu ozolu mežs un uz uzbērtā kalna tika novietots Ģedimina piemineklis-altāris (skulptors Justins Mickevičs), kas veltīts Aglonēnu 450 gadu jubilejas un Lietuvas tautas atmodas piemiņai. Prūsijas lietuviešu ozolu mežā 2009. gadā, atzīmējot Valsts svētkus, tika atklāts piemineklis Mazās Lietuvas iedzīvotāju piemiņai (aut. J. Čeps un Klaipēdas novada mākslinieki). Pieminekli veido arka un ozola lapas formas krusts. Šajā pašā gadā notikušā plenēra laikā tika izveidoti krusti izcilāko Mazās Lietuvas personību piemiņai: R. Kantam, K. Donelaitim, M. Mažvīdam, L. Rēzai, Vīdūnam, I. Simonaitītei. Aglonēnu parkā tiek rīkotas tradicionālas Līgo vakara svinības, bet valsts un citu svētku laikā tiek iededzināta uguns uz altāra, skan folkloras ansambļa “Agluona” izpildītās lietuviešu tautas un Mazās Lietuvas reģiona dziesmas.
Pie Aglonēnu parka ieejas var apskatīt valstī pirmo un garāko lašveidīgo zivju šķērsošanas kanālu, kas uzbūvēts 1988. gadā.
Aglonēnu seņūnijā, Kantvainu ciemā atradās Jona Geņa dzirnavas, kas padomju laikā tika iekļautas industriālā mantojuma objektu sarakstā. 1979. gadā tās tika aizvestas uz Rumšišķu brīvdabas muzeju, taču tur tā arī netika uzceltas. 2001. gadā saglabājušās dzirnavu daļas Aglonēnu iedzīvotāju iniciatīvas grupa pārveda atpakaļ uz Aglonēniem, pašlaik tās ir apskatāmas Aglonēnu parkā.
Seņūnijā ir plaši attīstīts lauku tūrisms. P. un V. Račkausku lauku sēta ir pazīstama ne tikai rajonā, bet arī tālu aiz tā robežām, tajā tiek sniegti pirts, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumi.
Kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākuma Aglonēnos ir izveidojušās skaistas Mazās Lietuvas un Klaipēdas novada vēstures un kultūras saglabāšanas tradīcijas. 1983. gadā bijušajā M. Vītienes lauku sētā, kuru no pēcnācējiem nopirka kolhozs, tika atvērta etnogrāfiskā Prūsijas lietuviešu lauku sēta-muzejs un ierīkots Lietuvā pirmais pēckara šķūņa teātris. Etnogrāfiskā lauku sēta-muzejs ir iekļauta vietējā kultūras mantojuma objektu reģistrā un ir Gargždu novada muzeja filiāle. Lauku sēta – viens no Mazās Lietuvas koka arhitektūras piemēriem, kas ir saglabājies, tipiska nelielas Klaipēdas novada saimniecības īpašnieka, lauksaimnieka (līdz 10 ha) viensēta. Restaurējot lauku sētā tika mēģināts saglabāt Klaipēdas novada arhitektūras stilu, lauku sētā ierīkotajā muzejā ir apskatāmi vietējo novada iedzīvotāju sadzīves un saimniecības piederumi. 2000. gadā etnogrāfiskās lauku sētas saimnieciskajā ēkā (kūtī) tika ierīkota izstāžu ekspozīcijas zāle, kurā tiek rīkotas dažādas izstādes, ekspozīcijas, vadītas izglītojošas nodarbības skolēniem.
Atsauksmes