Muzeji un izstādes

Muzeji un izstādes

horizon_re_0898_z88_4258_001.jpg horizon_re_0901_z88_4269.jpg

Gargždu novada muzejs tika izveidots 2005. gadā. Tas ar mūsdienīgiem un vizuāli pievilcīgiem līdzekļiem iepazīstina apmeklētājus ar Klaipēdas rajona un Gargždai pilsētas vēsturi, kā arī popularizē profesionālo mākslu un prezentē dažādu mākslinieku darbus.

Rotaļīgā ekspozīcija “Starpkaru Gargždai 1918-1939” aicina apmeklētājus iepazīt pierobežas pilsētu starp diviem pasaules kariem. Ikviens, kurš apmeklēs šo izstādi, uzzinās par Eiropas visilgāk pastāvējušo robežu, divu etnogrāfisko reģionu krustpunktu, to atšķirībām un līdzībām, kā arī starpkaru perioda vēsturi no Gargždiem līdz svarīgākajiem notikumiem Lietuvā un Eiropā 1918-1939 gadā. Izstāde ir paredzēta gan interaktīvai izglītošanai, gan padziļinātai izpētei.

Organizētām apmeklētāju grupām tiek piedāvātas izglītojošas nodarbības.

Be_pavadinimo_008.png hsh.png

Pēc rekonstrukcijas atklātajā kinoteātrī “Gargždai Minija” pēc ilggadējā kinoteātra administratora Jona Mikuša iniciatīvas ir iekārtota kino un foto tehnikas izstāde, kurā apskatāmas senas ierīces no Jona Mikuša personīgās kolekcijas.

Apmeklējiet kinoteātri, lai aplūkotu dažādas kameras, videokameras, projektorus un citu kino tehniku. Arī tie, kurus interesē fotogrāfija, nebūs vīlušies, jo liela izstādes daļa ir veltīta foto tehnikai. “Maskavas”, “Smena”, “Leica”, “Fed”, “Zenit”, “Lomo”, “Polaroid”, “Kodak” un citu uzņēmumu fotoaparāti stāsta par fotogrāfiju. Izstādē ir gan vecāki, gan jaunāki fotoaparāti, platleņķa, momentkameras, ekspozīcijas, krievu, vācu, angļu un citi fotoaparāti, kā arī vecs panorāmas kameras modelis. Ir ļoti mazi vecie “spieķi” un vesels stends ar miniatūrajiem fotoaparātiem.

horizon_re_0625_z88_1241.jpg horizon_re_0627_z88_1271.jpg

Krasta apsardzes baterija ir Otrā pasaules kara laika aizsardzības nocietinājums Baltijas jūrā, kas tika uzcelts pēc Klaipēdas apgabala pievienošanas Vācijai. Bija paredzēts izbūvēt divas krasta artilērijas baterijas: Memel Sud (Klaipēdas dienvidu) Smiltinē pie Kopgalis un Memel Nord (Klaipēdas ziemeļu) pie Giruļiem, Kukulīšu ciemā. Tomēr ir pabeigta tikai otrā no tām.

Tie ir vienīgie šāda veida nocietinājumi Lietuvā. Sākotnēji pretkuģu baterijai bija jāaizsargā piekraste no uzbrukumiem no jūras, taču tas nebija nepieciešams, jo drīz vien visa Baltijas piekraste nonāca Vācijas kontrolē, un iekārtas tika pārceltas uz Norvēģiju. Bateriju drīz vien pārveidoja par pretgaisa bateriju un nodeva aktīvā ekspluatācijā.

Padomju laikmeta beigās un pirmajos neatkarības gados bateriju apdzīvoja asociāli cilvēki. 2002. gadā entuziasti sāka teritorijas sakopšanu, un 2009. gadā ziemeļu blokā pakāpeniski tika uzbūvēts muzejs. 2018. gadā Robežsargu kluba biedri sakopa un sakārtoja bunkura telpas dienvidu blokā un iekārtoja publisku ekspozīciju.

“Memel Nord” ir ne tikai bunkurs, bet arī mūsu valsts vēsture, ko mēs parādīsim jaunā un daudzveidīgā veidā. Jūs varēsiet pārcelties 70 gadus atpakaļ uz 20. gadsimtu, sajust vēstures elpu un pārbaudīt sevi vai savus draugus mierīgā realitātē. Iespējams, jūs novērtēsiet aizgājušo vēstures periodu citādāk nekā līdz šim.

28_zoo_muziejus-gamtos_perlas_8_001.jpg 25_zoo_muziejus-gamtos_perlas_5_001.jpg

Unikālais trofeju muzejs, kam nav analoga Lietuvā un Austrumeiropā, ir pārsteidzoši bagāts un daudzveidīgs eksponātu ziņā. Eksotiskie dzīvnieki, kas nomedīti desmit pasaules valstīs, ir lielisks izglītojošs līdzeklis gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Apskatiet satriecoša izmēra ziloņus un žirafes, lauvas, zebras, degunradžus, pērtiķus, krokodilus, putnus un citus eksotiskus dzīvniekus.

horizon_re_0476_z88_0249.jpg horizon_re_0477_z88_0251.jpg

Rekonstruētajā J. Gizo etnogrāfiskajā zvejnieka sētā atrodas muzejs un Tūrisma informācijas centrs. Muzeja ekspozīcija "Jonas Gižas. Atverot kuģotāja lādi..." Ekspozīcija iepazīstina ar Drevernas kuģu meistaru, Kuršu buru laivām, laikapstākļu vērotājiem, kā arī ar Kuršu iedzīvotāju dzīvesveidu un paražām.

Muzejā var izmēģināt dažādus kuģubūves instrumentus vai izgatavot unikālu vējrādītāju. Viensētā notiek arī izglītojošas programmas, kas iekļautas kultūras pases pakalpojumu paketē.

laisves_kovu_ir_tremties_muziejus1.jpg muziejus_3.jpg

Brīvības cīņu un trimdas vēstures muzejs tika izveidots Priekulē (Klaipėdos g. 29), bijušajā vācu žandarmērijas ēkā, lai pieminētu lietuviešu tautas brīvības cīņas.

Muzejā ir izveidota pastāvīga tematiskā ekspozīcija par trimdu un pretošanos, kurā apskatāmi autentiski eksponāti, kas atgādina par šo traģisko Lietuvas periodu: no maizes darināts krusts, šūti un izšūti priekšmeti no zivju aksakas, ādas un pītas ādas, trauki, vara rūdu kolekcija u. c. Pagrabstāvā ir atveidota kādreizējā Drošības štāba cietuma kamera, savukārt āra ekspozīcijā ir autentisks izsūtījuma vagons un partizānu bunkurs.

Muzeja krājumā ir fotokopijas un fotogrāfijas, dokumentu oriģināli, videomateriāli, vēstures pētījumi un citi rakstiskie un vizuālie materiāli. Tajā glabājas politisko ieslodzīto un izsūtīto dāvinātās mantas.

Turklāt muzejs organizē ekskursijas un izglītojošas programmas.

Muzejā tiek demonstrētas dokumentālās filmas “Partizānu karš Lietuvā 1944-1954”, “Ledus bērni”, notiek izglītojošas nodarbības (“Lietuvas starpkaru kartogrāfija”, izmantojot 1918. gada kartogrāfiju, kas glabājas muzeja krājumā. Muzejs piedāvā arī muzeja vēstures perioda Lietuvas karšu kolekciju, tostarp Neatkarības akta parakstītāja Jurģa Šauļa veidoto Lietuvas karšu kolekciju).

20191108_135529_002.jpg ieva4.jpg

Ievas Simonaitytes memoriālais muzejs tika izveidots 1979. gadā rakstnieces bijušajā vasaras mājā Priekulē. Ekspozīcija, kas tagad ir atvērta apmeklētājiem, piedāvā ieskatu viņas dzīvē un daiļradē.

Tajā apskatāmas fotogrāfijas, dokumenti, viņas grāmatu pirmie izdevumi un personīgās mantas. Telpās saglabāta autentiskā (1961-1978) vasarnīcas atmosfēra: mēbeles, gleznas, suvenīri, dāvanas. Darba istabā ir saglabāta rakstnieces mājas personīgā bibliotēka.

Muzejs piedāvā ekskursijas gida pavadībā lietuviešu, angļu un krievu valodā, kā arī pasākumus un izglītojošas nodarbības.

untitled_007.jpg agluon.png

Agluonėnai etnogrāfiskā sēta ir viens no skaistākajiem un izcilākajiem Mazās Lietuvas koka arhitektūras piemēriem Rietumlietuvā. Apmeklējot sētas ekspozīciju “Klaipēdas novada lauku sēta”, jūs redzēsiet lietuviešu sadzīves, sadzīves un saimniecības priekšmetus, dzirdēsiet stāstu par vietējo iedzīvotāju likteņiem un kultūras mantojumu Mazajai Lietuvai.

Viensētā katru gadu notiek kulšanas teātra izrādes, etnogrāfisko ansambļu koncerti, citi kultūras pasākumi un izglītojoša programma, kas ir iekļauta kultūras pases pakalpojumu paketē. Turklāt tiek piedāvātas dažādas izglītojošas programmas.

13_001_001.jpg 16_001_001.jpg

Jonasa Genisa vējdzirnavas, kas pirms vairāk nekā 100 gadiem ar saviem platajiem spārniem sveicināja garāmgājējus, laika gaitā ir kļuvušas par leģendu, kas piesaista mūsdienu zinātkāres meklētājus. Jaunā ekspozīcija, kas izvietota blakus Agluonēnas etnogrāfiskajai lauku sētai, stāsta par unikālo vēja milzi un tā “trimdu”, par īpašnieku, dzirnavnieku un iedzīvotāju likteņiem.

Dzirnavas bija slavenas ar saviem oriģinālajiem inženiertehniskajiem risinājumiem. Atšķirībā no vairuma vējdzirnavu šī 13 metrus augstā konstrukcija rotēja visu savu korpusu pa vēja virzienu, pateicoties riteņu sistēmai ar riņķveida sliedēm. Vēju uztvēra turbīna, ko sauca par vēja rozeti, un spārnus sedza no dēļiem izgatavotas žalūzijas. Ir zināms, ka 1912. gadā atjaunotās dzirnavas turpināja malt graudus līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem. Pēc tam to demontēja un aizveda, cerot atjaunot un izstādīt Lietuvas Etnogrāfiskajā muzejā zem klajas debess Rumšišķos. Šī iecere tā arī netika īstenota.

Šī unikālā tehnikas milža dramatiskā vēsture ir apvienojusi vietējo sabiedrību, lai atgūtu vējdzirnavu daļas, kas tagad ir apskatāmas jaunā izstādē Agluonēnas etnogrāfiskajā sētā.

Kantvainiai ciems atrodas netālu no Agluonėnai, un pirmo reizi rakstītos avotos tas minēts 1540. gadā. Pilsētiņas arhitektūra un tradīcijas atgādina, ka kādreiz tā piederēja Klaipēdas reģionam (Mazās Lietuvas etnogrāfiskais reģions).

Aicinām apmeklēt Agluonėnai etnogrāfisko sētu, kurā saglabāta 19. gadsimta beigu Prūsijas lietuviešu sēta, mēbeles un sadzīves priekšmeti, kā arī muzeja izglītojošos pasākumos un izstādēs iepazīstina ar tās īpašnieku dzīvesveidu un pasaules uzskatu. Jau vairāk nekā 40 gadus sētā tiek rīkotas klaču teātra izrādes, tradicionālie Užgavēņu un Jāņu pasākumi. Pilsētas centrālajā daļā ir vietējo iedzīvotāju kopts ābeļdārzs, bet netālu, pie Agluonas upes, zied Prūsijas Lietuvas ozolu birzs.

Bendras_muziejaus_vaizdas.jpg Ekspozicijos_dalis.jpg

Veiviržēnu pilsētas un skolas muzeju 1957. gadā dibināja toreizējais vēstures skolotājs Antans Tila (vēlāk slavens lietuviešu vēsturnieks, arheogrāfs, habilitēts doktors, profesors). 67 gadu laikā galvenajā krājumā ir uzkrāti ap 5000 priekšmetu, bet palīgkrājumā - ap 3000 priekšmetu.

Šeit var iepazīties ar Veiviržeņu, apkārtējo ciemu un baznīcu vēsturi, uzzināt par ievērojamu veiviržēniešu, tostarp arī signatoru Jurģa Šauļa un Kazimiera Antanaviča, devumu Lietuvai. Izstādē apskatāma bagātīga tautas tēlniecības un sadzīves rīku ekspozīcija.

tour-53_002.jpg tour-58_001.jpg

Aviācijas leitnanta Stepona Darija muzejs tika izveidots 1991. gadā viņa vecāku atjaunotajā sētā. Dzīvojamā māja un klēts mājas ekspozīcijas. 2007. gadā piemiņas parkā tika uzstādīts simbolisks granīta kompass zemē, no kura centra precīzā azimūtā tika iestādīti koki, iezīmējot galvenos virzienus vietās, kur S. Darjus dzīvojis. Tā pamatā ir Lituanica kompasa prototips. S. Darija piemiņas parks atrodas blakus muzejam, un tajā ir ierīkots lidlauks. Koordinātas ARP N55.35'42". E021.51'03".

S. Darija dzimtais nams-muzejs īsteno Lietuvas muzeju viesmīlības programmu skolēniem. Tās īstenošanas laikā, 2017. gada septembrī-decembrī, iepriekš piesakoties, var piedalīties bezmaksas izglītojošā nodarbībā “Lituānikas lidojums”.

Muzejā ir divas izstādes:

- viena veltīta Lietuvas aviācijas vēsturei;
- M. Raštiķa kolekcija.

S. Darja dzimtenē organizē izglītojošus pasākumus visu vecumu skolēniem un pieaugušajiem.