Sarkanrīklīte

Perēšana: galvenokārt no aprīļa sākuma līdz jūnija vidum Britu salās; no aprīļa beigām līdz jūlija beigām Centrāleiropā; no maija vidus Krievijas ziemeļos un no aprīļa vidus dienvidos; no aprīļa beigām līdz augusta sākumam Dienvidkaukāza reģionā (Armēnijā); no marta vidus līdz jūnijam Kanāriju salās; maijā–jūlijā Marokā un aprīlī–maijā Alžīrijā.

Ligzda: kausveida, veidota no sūnām, zāles, lapām un zariņiem, izklāta ar smalku zāli un apspalvojumu, novietota uz pamatīga lapu paklājiņa. Ligzdu parasti būvē: zemos krūmos, dzīvžogos, zāles malās, klintīs, koku dobumos vai saknēs. Ligzda parasti atrodas zemā vietā, ne augstāk par 5 m, bet reizēm arī uz zemes zem ķērpjiem.

Olas: 4–7, bālganas vai zilganbaltas (superbus pasugai – bālgansārtas), ar maziem sārtiem plankumiņiem. Inkubācijas periods ilgst no 12 līdz 21 dienai, parasti apmēram 14 dienas. Mazuļi izšķiļas 10–18 dienās, parasti 13 dienās.

Izskats: sarkanrīklīte ir mazāka par mājas zvirbuli, un to viegli var atpazīt pēc spilgtās krūšu krāsas. Ķermeņa augšdaļa, aste un spārni gan tēviņiem, gan mātītēm ir brūnganpelēki, bet virsaste nedaudz brūnāka. Piere, galvas un kakla sāni, rīkle un krūtis – oranži brūni. Vēders balts, sāni pelēcīgi vai brūngani. Knābis ir melnbrūns, kājas brūnas, saites – tumšbrūnas. Mazuļiem mugurpuse ir tumši brūna ar sārtiem plankumiņiem, vēders ir dzeltenīgi brūngans, spalvu malas – melnīgsnējas. Tikko izšķīlušos mazuļu galvu un muguru klāj garas melnpelēkas dūnas.