Izglītojošās programmas Gargždu novada muzejā

Dalībnieki tiek iepazīstināti ar Lietuvas bērniem pieejamajām rotaļlietām starp abiem pasaules kariem, īpašu uzmanību pievēršot Žemaitijas reģionam, kur radās pirmie rotaļlietu ražošanas centri, podnieki un kokgriezēji, galvenokārt dievgriezēji, veidoja un grieza figurālās svilpaunieces, dzīvnieku formas rotaļlietas, turpinot senās pašdarināto rotaļlietu ražošanas tradīcijas.

Bērniem ir iespēja izgatavot savu tā laika rotaļlietas repliku.

Izglītošanās laikā skolēni tiek iepazīstināti ar ģerboņu nozīmi un simboliku, uzzina, kā izskatās un ko nozīmē valsts, prezidenta, novadu un pilsētu ģerboņi. Tiek pētīts arī Gargždu pilsētas ģerbonis un tā rašanās vēsture.

Dalībnieki par piemiņu patur Gargždai pilsētas ģerboņa kopiju.

Žemaitijas un Mazās Lietuvas tradicionālie tērpi ir izglītojošs pasākums, kas iepazīstina ar diviem etnogrāfiskajiem reģioniem - Žemaitiju un Mazo Lietuvu - un to tradicionālajiem tērpiem. Izglītojošās nodarbības laikā skolēni uzzinās, kas raksturīgs Žemaitijas un Mazās Lietuvas reģioniem? Kādas ir šo etnogrāfisko reģionu kultūras atšķirības un līdzības? Īpaša uzmanība tiek pievērsta tradicionālajiem tērpiem: kādas krāsas, raksti un detaļas ir raksturīgas? Kas noteica to, ka Mazās Lietuvas zemnieku apģērbam ir tādas īpatnības, kas nav sastopamas citu Lietuvas reģionu iedzīvotāju apģērbā? Kāpēc, lai raksturotu Žemaitijas iedzīvotāju apģērbu, reģionu dažkārt iedala austrumos un rietumos?

Šī ir dokumentālā animācijas filma par režisores Giedres Beinorītes vecvecāku dzīvesstāstu, kuri pārdzīvoja izsūtījumu uz Sibīriju.

Filma veidota, izmantojot fotogrāfijas no viņas personīgā arhīva ar animācijas un filmu iestarpinājumiem. Stāstu interaktīvi stāsta maza meitenīte, kura saprot un iztēlojas to gadu notikumus savā veidā.

Pēc filmas demonstrēšanas dalībnieki tiek aicināti veikt praktisku uzdevumu.

Izglītojoša aktivitāte, kas aicina apmeklētājus atgriezties vēsturē uz nebijuši intensīvas Lietuvas valsts attīstības vēsturisko periodu, kas tiek uzskatīts par unikālu vēsturisku iespēju, kas veiksmīgi izmantota visās sociālajās un kultūras jomās.

Tā ir iepazīšanās ar muitas darbību starpkaru Lietuvā, kā tika organizēta robežu aizsardzība, izceļot Gargždai muitas statusu un nozīmi plašākā Lietuvas kontekstā. Tāpat tā iepazīstina ar izglītības sistēmu starpkaru Lietuvā un Gargždos, kā tika organizēts darbs, kā tika sadalītas skolas, kas bija atbildīgs par skolām utt.

Kad 1918. gadā Lietuva kļuva par neatkarīgu valsti, viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija Lietuvas pasta organizēšana. Tā bija svarīga iestāde, jo ar tās palīdzību katru mēnesi tika pārraidītas ziņas, izmaksātas algas un sūtīti apsveikumi. Šajā kontekstā skolēni tiek iepazīstināti ar starpkaru Lietuvas pasta sistēmu, tostarp Gargždai pasta nodaļu, cilvēkiem, kas tajā strādāja, un viņu ikdienas darbu.

Katrs apmeklētājs, kurš piedalīsies izglītojošajā nodarbībā, par piemiņu paņems pastkarti ar starpkaru Gargždiem raksturīgu attēlu.

Izglītojošās nodarbības laikā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar ievērojamākajām vēstures, politikas un kultūras personībām, kas dzīvoja, strādāja un radīja Lietuvā un Klaipēdas reģionā starpkaru periodā un kļuva pazīstami ne tikai savā dzimtenē, bet arī visā Eiropā.

Nodarbības praktiskajā daļā katram dalībniekam ir iespēja identificēt personības, viņu darbus, mākslas darbus un domas spēlē “Kas ir autors”.

Katru gadu 13. janvārī ir ierasts atcerēties vēsturiskos notikumus, godināt tos, kuri cīnījās un gāja bojā par brīvību un neatkarību, atskatīties atpakaļ un runāt par tā laika cilvēku vienotību un saliedētību.

Vienlaikus neatkarības tiesību aizstāvēšana ir atgādinājums, ka varam būt lepni un priecīgi par visu centieniem aizstāvēt un uzturēt mūsu brīvību.

Aicinām atcerēties 13. janvāri - Brīvības aizstāvju dienu - un piedalīties izglītojošā diskusijā “Mēs bijām, mēs esam un mēs būsim”. Uzzināsiet, kā tika gatavots, lai reālu briesmu priekšā aizstāvētu Gargždos nozīmīgākās ēkas u. c.

Mūsu vēsture ir bagāta ar nozīmīgiem, lepniem un ievērības cienīgiem datumiem, taču daži no tiem ir ne tikai slaveni, bet arī fundamentāli, pamatojoši. 16. februāris ir tāda ļoti nozīmīga diena ikvienam lietuvietim, kurš zina un ciena savas valsts pagātni. Tātad 1918. gada 16. februāris - liktenīga diena mūsu tagadnei un nākotnei.

Tāpēc šīs izglītības mērķis ir iepazīstināt ar 1918. gada 16. februāri. Lietuvas Neatkarības akta nozīmi un divas nozīmīgas personības, kas saistītas ar šo aktu, - pirmo Lietuvas Republikas prezidentu, Neatkarības akta parakstītāju Antanu Smetonu un pirmo Lietuvas Republikas diplomātu, Neatkarības akta parakstītāju, kas šo aktu sarakstīja, - Jurģi Šaulu.

Lai labāk iepazītu vēsturiskās personības un atcerētos 16. februāra Akta nozīmi, izglītības dalībnieki sadalās divās komandās - Antana Smetonas un Jurģa Šauļa - un, izmantojot sagatavotos rīkus, radoši prezentē savu pārstāvēto vēsturisko personību, piedalās viktorīnā un sacenšas par balvu.

11. martā tiek atzīmēta Neatkarības diena - 1990. gads, kad pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara demokrātiski ievēlētais Lietuvas parlaments paziņoja par 46 gadus ilgušās otrās padomju okupācijas izbeigšanu.

Izglītojošās nodarbības laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar 11. marta nozīmi Lietuvai un vēlreiz tika atgādināts par cilvēkam svarīgākajām vērtībām - brīvību un neatkarību.

Dalībnieki ir sadalīti komandās un veic šādus uzdevumus:

1) komandas iepazīstināšana (nosaukums, moto, komandas kapteiņa ievēlēšana),

2) ilustrēt tēmu, šajā uzdevumā komandām jāilustrē tēma “Dzeltena, zaļa, sarkana”.

Aicinām skolēnus piedalīties orientēšanās aktivitātē Gargždu pilsētas parkā (bijušajā Barona Reiņa dārzā). Izglītošanās laikā dalībnieki meklē apslēpto dārgumu, ko atrod ar norāžu palīdzību.

Ilgums: 45 min.

45 min. 5.-8., 9.-12. klašu skolēniem (diskusija pielāgota vecuma grupai).

“19 876 soļi uz Aušvicu-Birkenavu”. Filmas demonstrēšana un diskusija.

Tēma: Holokausts.

Metode piemērota šādiem mācību priekšmetiem: ētika, reliģija, vēsture, psiholoģija, klases stunda.

Saistītās tiesības: tiesības uz individualitāti, tiesības uz neaizskaramību, tiesības apliecināt, ko vēlas.

Filmas apraksts: “19876 soļi uz Aušvicu-Birkenavu” ir filma, kas skaidri un faktos balstītā veidā atspoguļo sarežģītās un sāpīgās holokausta detaļas. Tā stāsta par ebreju un romu iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā. Kas, kā un kāpēc pret šīm tautām izturējās tik nežēlīgi.

Refleksija: filmas apspriešana (iespaidi par filmu, jautājumi).

Piezīme - seansu var rīkot jūsu izvēlētajā izglītības iestādē.

Sesijas cena ir 2 eiro par bērnu.

Adrese: Sodo g. 5, Gargždai.

Paredzēts: 5-6 gadus veciem bērniem, 1.-4. klašu skolēniem.

45 min.

45-45 minūtes, 45 minūtes, 45 minūtes, 45 minūtes, 45 minūtes, 45 minūtes, 45 minūtes, 45 minūtes, 45 minūtes.

Katrs gadalaiks nes līdzi ne tikai jaunus sākumus, bet arī daudz skaistu krāsu, kas iekrāso dabu. Krāsas ir skaistas, tās labi smaržo un, protams, tās sūta vēstījumu.

Vai zinājāt, ka jūsu mīļākās krāsas var daudz ko pastāstīt par jums - jūsu rakstura iezīmes, hobijus utt.

Tāpēc, ja jums ir interese uzzināt par krāsām, ja jums patīk “krāsaini” piedzīvojumi, aicinām jūs piedalīties izglītojošā nodarbībā “Pavasara krāsas”. Izglītojošā aktivitāte uzlabos sociālās un mākslinieciskās prasmes.

Interesanta pieredze un labas emocijas garantētas. Uz tikšanos!

Nodarbības maksa ir 2 EUR vienai personai.

Par izglītojošu nodarbību lūdzam sazināties pa tālruni 8 46 452 214 vai rakstīt uz e-pastu edukatore@gargzdumuziejus.lt.

Adrese: Sodo g. 5, Gargždai.