17. Priekules bruņinieku muiža

Mēs atrodamies Dvaro ielā netālu no Knight's Manor. Piebraucot pie Priekulē esošās bruņinieku muižas, varēja nonākt pie lielajām kūtīm, šķūņiem un noliktavām, un tikai vēlāk nonākt pie nelielās muižas ēkas vai arī pie visai pieticīgā parka aiz tās, kas bija vēl nošķirtāks. Priekules Antrois ciema muiža tika dibināta kā administratīvs centrs, vēlāk kļuva par valsts muižu, bet no tās - par privātu muižu - bruņinieku muižu. Tā attīstījās no 1644. gadā izveidotās zemes pārraudzītāja muižas. 1850. gadā muižu izsolē nopirka apriņķa pārvaldnieks, tolaik pazīstams kā landrāts, Hermans Šperberberis. Viņš 1866. gadā izcīnīja muižai karaļa privilēģiju, kas tai piešķīra bruņinieku muižas rangu, ļaujot īpašniekam tikt ievēlētam landtāgā (tā laika parlamentā), bet aizliedzot muižu pārdot pa daļām. 1867. gadā muižu mantoja viņa dēls Kurts Šperbers, ilggadējs valdes loceklis. Viņa valdīšanas laikā (1867-1915) muiža uzplauka.
Muiža palika kā atsevišķa Priekulas daļa, patstāvīga apdzīvota vieta, un muižas īpašnieki lielu uzmanību pievērsa ainavai - izveidoja tagadējo Priekulas Vingra parku. Pēc Kurta Šperbera nāves 1915. gadā muižas īpašnieka atraitne Ženēve fon Hautevile-Šperbera par palīdzību kara upuriem 1917. gadā saņēma Nopelnu krustu. Viņas dēls Bruno tika nogalināts Pirmajā pasaules karā, un muiža cieta lielus zaudējumus. Kad atraitne nespēja pārvaldīt īpašumu un nonāca parādos, 20. gadsimta 30. gadu beigās īpašumu pārņēma Austrumprūsijas Zemes banka. Pēc kara īpašumu nacionalizēja. Padomju laikā tā teritorija piederēja Priekules padomju saimniecībai. Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas saglabājušās ēkas tika remontētas un rekonstruētas. Mūsdienās muižas ēkai ir dzīvojamā funkcija.

55.560632, 21.320576 (WGS)