Jūraskraukļi

Dzīves ilgums: vecākais zināmais jūraskrauklis Eiropā (Dānijā) dzīvojis: tēviņš – 27 gadus, mātīte – 25 gadus. Tomēr lielākā daļa jūraskraukļu nedzīvo ilgāk par 15 gadiem.

Perēšana: Eiropā piekrastes kolonijas parasti svārstās no 10 līdz 500 pāriem, bet lielākās sasniedz pat 1400 pāru. Jūraskraukļi atlido februāra beigās vai martā – ierašanās laiks ir atkarīgs no vietējās temperatūras un laikapstākļiem. Ligzdošanas vietas tiek aizņemtas tikai tad, kad vairs nav sniega un ledus. Perēšanas periods sākas pēc pārošanās un ilgst visu inkubācijas un mazuļu izšķilšanās laiku.

Perēšanā piedalās abi vecāki. Darbības notiek dienas laikā: mātīte parasti uzturas ligzdas tuvumā, savukārt tēviņš savāc būvmateriālus gan no sauszemes vai jūras, gan no neapdzīvotām ligzdām. Viņš nodod materiālus mātītei, kas būvē ligzdu. Ligzdu turpina pildīt ar materiāliem līdz mazuļu izšķilšanās brīdim un dažreiz pat ilgāk.

Izskats: liels melns putns ar garu un biezu kaklu, lielu galvu un spēcīgu knābi. Vairošanās laikā pieaugušie putni ir melni ar zaļganu un zilganu spīdumu. Melnas spalvas ķermeņa augšdaļā izveido tumšus raibumus. Galvas un kakla sānos ir redzami sudrabaini balti plankumi, bet sānos pie kājas – balts plankums. Knābja pamatni ieskauj dzeltens kailas ādas laukumiņš, rīkle ir balta, acis – zaļganzilas. Kad beidzas vairošanās periods, putni kļūst pilnīgi melni, tikai rīkle paliek bālgana.