Velomaršruts “Kuršu ceļš” vijas cauri trim Rietumlietuvas pašvaldībām: Palangai, Klaipēdas rajonam un Klaipēdai.
Nosaukums “Kuršu ceļš” ir saistīts ar kuršu cilti, kas kā atsevišķs etnoss Austrumbaltijas piekrastē dzīvoja kopš aizvēsturiskiem laikiem, rakstveida avotos minēta 9. gadsimtā, taču Krusta karu un citu liktenīgu vēsturisko apstākļu dēļ zaudēja savu valodu un atsevišķu baltu tautu neizveidoja. Taču kurši ir ne tikai atstājuši savu vārdu ģeogrāfiskajos un vēsturiskajos nosaukumos, viņu pēcteči turpina dzīvot latviešos un lietuviešos.
Velomaršruta “Kuršu ceļš” posms Nemirseta-Giruļi vijas pa burvīgiem dabas ceļiem: gar jūru un kāpām, mežiem, kuros ir daudz putnu un puķu. Lielākā maršruta daļa ved cauri Piejūras reģionālajam parkam. Parks tika ierīkots 1992. gadā, lai saglabātu piejūras ainavu, dabas un kultūras mantojuma vērtības, Baltijas jūras bioloģisko daudzveidību. Parkā atrodas Plocja dabas rezervāts, “Holandiešu cepure”, Nemirsetas un Šaipju aizsargājamās ainavas apvidus, Kalotes botāniskais un zooloģiskais, kā arī Karkles jūras, botāniskais un etnokultūras rezervāts.
Braucot pa šo maršrutu, brauksiet cauri Šaipjiem. Šaipji ir īpaši, jo gar Baltijas jūras krastu stiepjas svarīgākais Eiropas gājputnu ceļš. Tāpēc jūras piekraste pie Šaipjiem ir atzīta par putnu aizsardzībai nozīmīgu areālu starptautiskā mērogā.
Vēl viens objekts, kas noteikti jāapskata pa ceļam, – Plocja ezers. Šis ezers ir gājputnu atpūtas vieta, tāpēc reģionālā parka apmeklētāju ērtībām ir uzbūvēts putnu vērošanas namiņš, kurā putnus var vērot arī laikā, kad līst lietus. Skaidrā dienā no ezera krasta var saskatīt arī tālumā mirguļojošo Baltijas jūru.
Dodoties tālāk, nonāksiet vietā, kurā agrāk atradās Karkles (Karklininku) evaņģēliski luteriskā baznīca. Karkles evaņģēliski luteriskā draudze tika dibināta 1904. gadā, savukārt 1910. gadā tika uzbūvēta pirmā (Karklininku) evaņģēliski luteriskā baznīca, pēc II pasaules kara draudzes darbība tika pārtraukta, bet baznīca nojaukta, saglabājās tikai paugurs. Pašlaik bijušās baznīcas vietā ir novietots krusts.
Turpinot ceļu, maršruts vīsies cauri Lietuvā vienīgajam zvejnieku ciematam, kas atrodas pie Baltijas jūras un ir saglabājis savu etnogrāfisko īpatnību, – Karklei.
Ceļojot gar jūras malu un jūras piekrastes mežiem, iesakām apmeklēt arī vienu no iecienītākajiem Lietuvas jūras piekrastes objektiem – krauju “Holandiešu cepure”, kur nokļūsiet, nogriežoties no maršruta un sekojot marķētajai meža takai. Šis iespaidīgais dabas mantojuma objekts izveidojās, atkāpjoties ledājiem. Krauja ir augstākais Lietuvas jūras piekrastes punkts. Tās augstums ir 24,4 m. Tiek uzskatīts, ka paugurs savu nosaukumu “Holandiešu cepure” ieguvis tādēļ, ka atgādina holandiešu stila cepuri, ja uz to skatās no jūras puses. “Holandiešu cepure” jau izsenis bija orientieris jūrniekiem un zvejniekiem, jo priedēm un ozoliem apaugusī krauja bija labi pamanāma smilšu līdzenumā. No kraujas paveras skats uz jūru ar stāviem krastiem un akmeņainām pludmalēm. Šeit var ērti vērot virs jūras lidojošos putnus.
Sekojot maršrutam, nokļūsiet Kukulišķu ciemā. Šis ciems ir īpašs, jo atrodas pavisam blakus Baltijas jūras krastam, bet 2016. gadā te tika atrasts Kukulišķu pilskalns – senākais Lietuvas jūras piekrastē atrastais pilskalns. Netālu ir arī Kukulišķu aizsardzības baterijas atliekas.
Kad būsiet izbaudījuši burvīgos dabas skatus, turpinot ceļu, nonāksiet Klaipēdas pilsētā.
Atsauksmes