Velomaršruta “Kuršu ceļš” posms Klaipēda–Dreverna–Svencele

Velomaršruts “Kuršu ceļš” vijas cauri trim Rietumlietuvas pašvaldībām: Palangai, Klaipēdas rajonam un Klaipēdai.

Nosaukums “Kuršu ceļš” ir saistīts ar kuršu cilti, kas kā atsevišķs etnoss Austrumbaltijas piekrastē dzīvoja kopš aizvēsturiskiem laikiem, rakstveida avotos minēta 9. gadsimtā, taču Krusta karu un citu liktenīgu vēsturisko apstākļu dēļ zaudēja savu valodu un atsevišķu baltu tautu neizveidoja. Taču kurši ir ne tikai atstājuši savu vārdu ģeogrāfiskajos un vēsturiskajos nosaukumos, viņu pēcteči turpina dzīvot latviešos un lietuviešos.

Velomaršruta “Kuršu ceļš” posms Dreverna–Svencele vijas pa burvīgām dabas ieskautām vietām.

Grants ceļš, meži un putnu dziesmas noskaņos jūs pozitīvi jau posma sākumā. Braucot pa mežu gar Kairu poligonu, nonāksiet pie Karaļa Vilhelma kanāla. Kanāls savu nosaukumu ieguvis par godu Prūsijas karalim Frīdriham Vilhelmam I. Tā būvniecība notika 1863.–1873. gadā. Kanāla rakšanas mērķis bija aizsargāt kuģus un pludināmos plostus no bīstamām vētrām, kas mēdza plosīties Kuršu jomā. Kanālu raka vietējie iedzīvotāji, un tikai pēdējos gados, lai paātrinātu rakšanas darbus, tika atsūtīti franču kara gūstekņi. Pāri kanālam tika ierīkoti 10 metāla tilti, taču saglabājušies ir tikai 2. Viena tilta atliekas ir redzamas, ejot gar kanālu. Šajā ceļa posmā ir arī atpūtas vietas, kur varēsiet apsēsties un ievilkt elpu.

Abpus Karaļa Vilhelma kanālam plešas Tīru purvs, kura platība ir 1130 ha. Tīru purvs veidojās pirms 4–6 tūkst. gadu uz divu atšķirīgu līmeņu senajām jūras terasēm. Purvā aug reti sastopami Lietuvas jūras piekrastes augi.

Tālāk maršruts vedīs gar Drevernas apdzīvotajām vietām, taču iesakām nedaudz novirzīties no maršruta un apmeklēt burvīgo piekrastes pilsētu – Priekuli, kas atrodas blakus gleznainajam Minijas upes līkumam. Priekule no 1540. gada bija lielākā apdzīvotā vieta Klaipēdas novadā. 16. gadsimta beigās šeit tika dibināta Klaipēdas novadā senākā evaņģēliski luteriskā draudze. Pilsētas centrs, kas veidojies 19. gadsimtā, ir raksturīgs tipiskai lielai Mazās Lietuvas pilsētai. Mūsdienās Priekule ir nozīmīga savas arhitektūras, pilsētvides dēļ.

Pēc Priekules pilsētas apmeklējuma, atgriežoties atpakaļ maršrutā pie Vilhelma kanāla un turpinot ceļu pa maršrutu, nonāksiet Drevernā. Tas ir sens zvejnieku ciems, kas avotos ir minēts kopš 1253. gada. Tas atrodas Kuršu jomas piekrastē pie Drevernas upes grīvas. Ja būtu iespējams ceļot atpakaļ laikā un nonākt toreizējā ciemā, jūs apreibinātu zivju aromāts un pārsteigtu cilvēku daudzums. Mūsdienās Dreverna kļūst aizvien populārāka un modernāka, taču tā ir saglabājusi seno piekrastes zvejnieku ciema struktūru, tāpēc, apmeklējot ciemu, var sajust kādreizējo laiku dvesmu. Drevernā dzīvoja Jons Gižs – viens no 20. gadsimta slavenākajiem piekrastes buru kuģu būvēšanas meistariem. Mūsdienās atjaunotajā Jona Giža etnogrāfiskajā lauku sētā ierīkotajā muzeja ekspozīcijā “Kuģu būvētāja lādi atverot” var izbaudīt ceļojumu laikā, iepazīstoties ar kuģu būves un zvejošanas tradīcijām šajā novadā.

Modernajā mazo kuģu ostā, kas atrodas Drevernā jomas krastā, tiek piedāvāts plašs pakalpojumu klāsts, lai atpūta vai viesošanās kļūtu neaizmirstama. 4* kempings, moduļu istabas “Avilys”, Eiropas virtuves restorāns “Dreverna”, izklaides kuģu, ūdens velosipēdu, laivu vai SUP dēļu noma, SPA pakalpojumi, sezonas apsildāmi āra baseini un baseini telpās, bērnu rotaļu laukumi un vēl daudz citu pakalpojumu. Uz daudziem lielu iespaidu atstāj arī skats, kas paveras no 15 m augstā skatu torņa uz Nagļu dabas rezervātu, Kuršu jomu, kā arī daudzie kaitotāji.

Turpinot ceļu pa šo maršrutu, nonāksiet Svencelē. Svencele – kaitsērfinga paradīze, kas atrodas Kuršu jomas piekrastē, dabas rezervātu ieskauta. Tā ir unikāla ūdens sporta oāze, kurā ikviens var mācīties “savaldīt vēju” un atpūsties.  Svencele, kuru ieskauj gleznaini dabas skati un dabas rezervāti, ir viena no nedaudzām jaunajām rekreācijas teritorijām Klaipēdas reģionā. Šī vieta ir kļuvusi par jaunu tūrisma centru: no Svenceles paveras skats uz Kuršu jomas tālajām un piekrastes smilšu kāpām, bet no Klaipēdas pilsētas un rajona ciemiem līdz tai ir pavisam netālu. Šī vieta ir īpaša, jo tajā lineāri izceļas dažādi dabas ainavas elementi – joma, kāpas, niedrāji, atvērtās pļavas un meži, vietējās pilsētas un ciemi.

Pabraucot garām Svencelei un turpinot ceļu pa iesākto maršrutu, braucot pa meža taku, nonāksiet pie Svenceles–Kintu robežas, kur jūs gaidīs romantiska atpūtas vieta, paslēpusies starp augstām priedēm. Tieši šeit arī beidzas šis velomaršruta “Kuršu ceļš” posms un viss maršruts. Tie, kuri vēlas, var turpināt ceļojumu līdz Ventei, turpinot braukt pa ceļu un vērojot burvīgos jūras piekrastes skatus.