Klaipēdas rajona Aglonēnu un Dovilu seņūnija aptver Klaipēdas vēsturiskā novada teritorijas, tās atrodas bijušās pierobežas ar Dižlietuvu, daļā. Šeit, tāpat kā visā Klaipēdas novadā, kurā teju 700 gadus valdīja vācieši (Prūsija, bet no 1871. gada – Vācijas impērija), īstenotās izglītības politikas dēļ lielākā daļa cilvēku prata lasīt un rakstīt, bet, pateicoties luterāņu nostājai, ka Dieva vārds ir jāsludina dzimtajā valodā, neaizmirsa arī to. Taču, izveidojoties Vācijas impērijai, lietuviešu valodai tika veltīts aizvien mazāk uzmanības, tāpēc daudzi izglītotie novada cilvēki – ne tikai Prūsijas lietuvieši, bet arī vācieši – sāka cīnīties par lietuviešu valodas tiesībām. Šī cīņa par lietuviešu valodas saglabāšanu skolās un novada sabiedriskajā dzīvē izpaudās dažādās formās: ar lietuviešu laikrakstu, nacionālo biedrību darbības starpniecību, vācot parakstus petīcijām, dievkalpojumos lietuviešu valodā sanākšanas namos. Fakts, ka no 1873. gada 33 gadu laikā ķeizaram un Vācijas impērijas izglītības ministrijai tika iesniegtas 18 petīcijas, kuru parakstu skaits svārstījās no dažiem līdz vairākiem desmitiem vai desmitiem tūkstošu, ir visnotaļ daiļrunīgs, bet 1895. gada Georga Zauerveina organizēto petīciju parakstīja 150 tūkstoši Mazās Lietuvas iedzīvotāju. Kaut arī visas šīs petīcijas ķeizars noglabāja atvilktnē, lietuvieši nenolaida rokas, turpināja cīnīties un panāca, ka tos pārvaldošās impērijas pameta valsti, bet abas Lietuvas apvienojās.
Ja Mazajā Lietuvā dažādu tautību un dažādu sociālo slāņu cilvēku vidū nebūtu tik lielas intereses par lietuvisko un lietuviešu valodu, Dižlietuva cariskās Krievijas apspiestībā nebūtu saņēmusi tik daudz palīdzības drukas aizlieguma periodā (1864−1904), lai varētu saglabāt lietuviešu drukāto vārdu, − netiktu aizsargāta lietuviešu valoda un nebūtu izveidojusies neatkarīga Lietuvas valsts.
Ikvienam, kurš dodas pa šo maršrutu, ir iespēja ne tikai uzzināt, bet arī saprast un izjust, cik daudz dažādu cilvēku iesaistījās lietuviešu identitātes saglabāšanā Klaipēdas novadā: vieni –, veicot zinātniskos pētījumus, citi – tulkojot no vācu valodas, tostarp publicistiku, rakstot daiļliteratūru lietuviešu valodā vai citās valodās, taču iepazīstinot cittautiešus ar Lietuvu, tās vēsturi, tradīcijām, etnogrāfiju un valodu, vēl citi – ar aktīvu pilsonisko pozīciju.
Ne velti viens no lielākajiem 20. gadsimta domātājiem Hanss Georgs Gadamers ir teicis, ka “Tēvzeme pirmkārt ir valodas dzimtene, bet dzīve ir būšana tajā”.
Maršrutā ir 25 objekti. Jūsu ceļojums sāksies Aglonēnu parkā, kurā atrodas piemineklis Prūsijas lietuviešu piemiņai, bet blakus – Laika spirāle ar cilvēkiem un notikumiem veltītām piemiņas zīmēm, − tā ir kā no jauna atdzimušās vēsturiskās Mazās Lietuvas vieta, kas stāsta par lietuviešu identitāti. Turpinot ceļojumu, nokļūsiet arī pie pazīstamiem objektiem, kur varēsiet atklāt jaunus artefaktus, iepazīties arī ar tiem objektiem, līdz kuriem ir jādodas pa bezceļiem un kuri citos tūrisma maršrutos nav atzīmēti. Maršruta beigas – teju mistiska vieta tās garīgā lādiņa dēļ – Jurjonu ciema kapsēta, kuru sadala ceļš starp kādreiz varenajām impērijām, Prūsiju un Krieviju. Šeit bija grāmatu izplatītāju tikšanās un aizliegtās drukas nodošanas punkts.
Apmeklējot objektus ar automobili, nobrauksiet aptuveni 25 km.
Maršrutu, apskates objektus un vairāk informācijas meklējiet ŠEIT.
Maršrutu sagatavoja Klaipēdas rajona pašvaldības administrācijas
valodas speciāliste Daiva Beļokaite (Daiva Beliokaitė)
Atsauksmes