Maršruta apskates objekti:
1) Kalnišķu pilskalns. Pretī Gargždu pilsētai, otrā Minijas ielejas pusē esošā Pilaļe liecina par pilsētas pirmsākumiem. 1998. gadā veiktie nelielā mēroga arheoloģiskie izrakumi apstiprināja, ka pilskalns ir 1253. gadā pieminētā kuršu pils Gargždos. Vaļņu un grāvju kaskāde, nocietinājumi, stāvās nogāzes liecina, ka šeit stāvējusi ļoti stipra pils. Atjaunotais Kalnišķu pilskalns ir viena no pievilcīgākajām apskates vietām Klaipēdas rajonā.
2) Gerduvēnu pilskalns. Viens no noslēpumainākajiem un mazāk pazīstamajiem Klaipēdas rajona pilskalniem. Tas atrodas Gerdaujas kreisajā krastā esošās augstienes malā. Nogāzes ir gana stāvas, tāpēc tos, kuri vēlēsies apmeklēt pilskalnu, gaida izaicinošs pārgājiens. Atšķirībā no lielākās daļas rajona pilskalnu šajā ir grūti saskatīt aizsardzības nocietinājumus, taču var redzēt divus grāvjus un vaļņa atliekas starp tiem, kā arī tālāk esošajā augstienē ierīkoto priekšpili, kas nocietināta ar nelielu valni un grāvi.
3) Žvagiņu pilskalns. Žvagiņu pilskalns atrodas rajona austrumu nomalē. Tas ir viegli atrodams, jo atrodas apkaimes augstākā kalna virsotnē. Pilskalnā ir ierīkots Ablingas memoriāls – pēdējā kara traģisko notikumu liecinieks. Tas ir 30 ozola skulptūru ansamblis, kas ir veltīts 1941. gada 23. jūnijā nacistu nošautajiem Ablingas un Žvaņģu ciema iedzīvotājiem. Par to, ka kalns ir pilskalns, liecina tikai tā austrumu malā esošā vaļņa atliekas un 1972. gadā Mīkola Čerņauska (1912–2002) atklātais kultūras slānis ar māla keramiku, apdegušiem priekšmetiem.
4) Norgēlu pilskalns. Līdz pilskalnam var nokļūt pa Stančaiču–Mataiču grants ceļu, ņemot vērā norādes. Augstienes virsotnē pie Šalpales un Vītauta upes satekas esošajā pilskalnā atkarībā no gadalaika var nokļūt pa lauku ceļiem vai kājām. Ir grūti pateikt, kurai baltu ciltij tas ir pieskaitāms, jo pilskalns atrodas mazapdzīvotā vietā starp žemaišu un kuršu teritorijām. Pilskalna ārējā nogāze nolaižas grāvī, aiz kura ir izbūvēts otrs, mazāks valnis. Tas viss norāda uz to, ka pilskalnā ir atradusies koka pils, bet senā apmetne būtu jāmeklē blakus tai.
5) Veiviržēnu pilskalns. Veiviržas kreisajā krastā, tieši pretī Veiviržēniem atrodas pilskalns, kas tiek uzskatīts par Veiviržēnu pilsētas sākumu. Tas ir vienīgais no rajona pilskalniem, kuram ir nocietināta priekšpils, kas atrodas uz austrumiem no pilskalna. Tās laukumu no augstienes puses apjož grāvis, bet dienvidu pusē vēl redzamas vaļņu paliekas. Veiviržēnu pilskalnā 1905. gadā pētījumus veica Ludviks Kšivickis, kurš laukumā atklāja 45 cm biezu kultūrslāni. Tas, visticamāk, datējams ar vēlākais 1. gadu tūkstoti – 13. gadsimtu.
6) Vīskūpišķu pilskalns. Pa Veiviržēnu–Pēžaiču šoseju var nokļūt pie Vīskupišķu pilskalna, kas atrodas Veiviržas labajā krastā, pie satekas ar Jodupi esošajā zemesraga piekrastē. Galvenais pilskalna laukums līdz mūsdienām saglabājies Jodupes kreisajā krastā. Jodupes labajā krastā esošajā atsevišķā uzkalnā ir saglabājusies pilskalna laukuma rietumu mala ar 3 m augstu nogāžu augšējo daļu. Saskaņā ar pētījumu datiem laukumā ir līdz pusmetram biezs kultūrslānis ar raupjo keramiku, dzelzs izdedžiem, ir staba vieta. Pilskalna izmērs, ne īpaši spēcīgie cilvēku ierīkotie nocietinājumi un arheoloģiskie atradumi liecina, ka šeit 1. gadu tūkstoša beigās vai 2. gadu tūkstoša sākumā bija nocietināta apmetne.
7) Mockaiču pilskalns. Veiviržas kreisajā krastā, tās satekā ar Kuisi atrodas Mockaiču pilskalns. Pilskalnā var nokļūt pa Aisēnu–Švēkšnas grants ceļu, Mikužos nogriežoties pa kreisi, sekojot norādēm. Pilskalns nav pētīts, tiek datēts ar 1. gadu tūkstoti – 13. gadsimtu. Šādu tā pastāvēšanas periodu apstiprina arī 300 m uz ziemeļaustrumiem no pilskalna esošais kapulauks, kas saskaņā ar nejaušiem atradumiem tiek datēts ar 2.–12. gadsimtu. Skaistākais skats uz pilskalnu paveras no ziemeļu puses, kur caur koku stumbriem vīd tā regulārais siluets.
8) Skomantu pilskalns. Uz rietumiem no Skomantu ciema, Veiviržas upes labajā krastā, pie ceļa uz Švēkšnu atrodas viens no skaistākajiem jūras piekrastes pilskalniem. Šis arheoloģiskais piemineklis un viens no vislabāk nocietinātajiem pilskalniem Lietuvā, vēl saukts arī par Raguvu. Veiviržas labā krasta izvirzījumā ierīkotā pilskalna laukums ir milzīgs. No augstienes puses to apjož valnis, ārpusē tas ir papildus aizsargāts ar diviem grāvjiem un valni starp tiem. Laukuma austrumu pusē arī ir bijis valnis un mazāki nocietinājumi nogāzē. Pilskalnā ir uzbūvēts obelisks, kas ir veltīts Dižlietuvas un Mazās Lietuvas apvienošanās piemiņai.
9) Dovilu pilskalns. Dovilu pilskalns ir paslēpies Minijas labajā krastā esošajā Pilskalna mežā, tāpēc to var atrast, tikai rūpīgi sekojot ceļazīmēm, kas izvietotas jau no Doviliem. Augstienes atzarojumā ierīkotā pilskalna laukums ir garš un šaurs, tā galos ir vaļņi. Nogāzes nav stāvas, to augstums aptuveni 9 m. Pilskalns 1944. gada beigās tika iekļauts Klaipēdas aizsardzības sistēmā, tā laukuma austrumu malā tika izrakti ierakumi, vaļņos ierīkotas betona ložmetējnieku vietas – tā sauktie Koha bunkuri, bet nogāzēs – prettanku grāvis ar stāvām malām.
10) Laistu pilskalns. Apaļo laukumu gandrīz no visām pusēm apjož valnis. Vaļņa nav tikai laukuma rietumu malā, kur stāvā nogāze nolaižas šeit esošajā purvā. Lielā vaļņa ārpusē stiepušies mazāki vaļņi, starp kuriem bija grāvji, bet attālāk no tiem – paliela apmetne kalna pakājē. Pilskalnu arheologi joprojām ir maz pētījuši, tikai lielajā valnī 1998. gadā tika fiksēti vismaz pieci dažādi slāņi. Tie liecina par pilskalna vēsturi, kas stiepjas līdz 1253. gadam, kad šeit stāvēja Laistu pils.
11) Eketes pilskalns. Klaipēdas rajonā lielākajā pilskalnā – Eketes pilskalnā – visērtāk var nokļūt, braucot pa Klaipēdas–Palangas autostrādi, pēc tam pabraucot vai dodoties pa Danes upes kreisā krasta zemes ceļiem 3,5 km. Pilskalnu veido neregulāra četrstūra formas laukums un pusloka formā uzbērts valnis, kas apjož laukumu no ziemeļu puses. Vaļņa ārējā pakājē ir redzamas otra, mazāka vaļņa atliekas, aiz kura, kā liecina 1972. gada pētījumu dati, bija uzbērti vēl trīs nelieli vaļņi, bet starp tiem izrakti grāvji. No Eketes upes puses laukumu sargāja stāvās nogāzes un tās krastā uzbērtais nelielais valnis.
Atsauksmes