Žvagiņu pilskalns atrodas rajona austrumu nomalē. Tas ir viegli atrodams, jo atrodas apkaimē augstākā (148,3 m virs jūras līmeņa un 15 m no pakājes) masīvā kalna virsotnē. Gar to no Endriejavas cauri Žadeiķiem ved asfaltēta šoseja, kas uzbūvēta 1972. gadā, kad tā dienvidu pakājē tika uzbūvēts memoriāls 1941. gada 23. jūnijā vāciešu nošautajiem 42 Ablingas iedzīvotājiem. Par nevainīgajiem kara sākuma upuriem, kuri atdusas pilskalna dienvidu nogāzē esošajā kapavietā, stāsta 30 tautas mākslinieku izgrebtās koka skulptūras, kas atjaunotas 2012. gadā. Ablingas ciems ir saglabājis arī seno vietas nosaukumu, kas ir minēts 1253. gada kuršu zemju dalīšanas līgumā (Amelinge). Visu pārējo ir mainījis laiks. Austrumu–rietumu virzienā garenajā, garums 40 m, platums 20–45 m, trapeces veida laukumā 18.–19. gadsimtā tika ierīkoti kapi. Par to, ka kalns ir pilskalns, liecina tikai tā austrumu malā esošā līdz 1,8 m augstā vaļņa atliekas un 1972. gadā Mīkola Čerņauska (1912–2002) atklātais, vairāk nekā 1,3 m biezais kultūrslānis ar māla keramiku, apdegušiem priekšmetiem. Apdegušas pagales tika atrastas arī iepriekš, tādēļ radies daudz nostāstu par pilskalnā kurināto svēto uguni. Un varbūt tā patiešām te dega?
+6
Atsauksmes