Pirmās baznīcas, kas tika uzbūvēta 1639. gadā Veiviržēnos tā saukto veco Sv. Jurģa kapu teritorijā, fasāde ir vērsta uz austrumiem. Baznīcu dibināja, kā minēts vēsturiskajos avotos, Polijas karalis un LDK kņazs Vladislavs IV Vāsa, uzbūvēja Rietavas stārasts Aleksandrs Masaļskis ar sievu Apoloniju Jasienskīti, piešķirot baznīcai 1 valaku zemes. Veiviržēnu baznīcai sākumā sava mācītāja nebija, baznīcu apkalpoja Rietavas mācītāji.
Kā otrās baznīcas būvniecības datums vēsturiskajos avotos ir norādīts 1767. gads. Gruntsgabalu baznīcas būvniecībai vecajos kapos piešķīra Rietavas seņūnijas un muižas pārvaldnieks Francisks Ksavers Oginskis. Baznīca ir celta par draudzes locekļu ziedojumiem, daļu līdzekļu piešķīra diecēze.
1775. gada 11. jūnijā jauno baznīcu iesvētīja Žemaiču bīskaps sufragans Mihails Hominskis, piešķirdams tai Sv. apustuļa evaņģēlista Mateja titulu. Jaunā baznīca bija daudz plašāka – 16 asis gara, 9,3 asis plata.
1795. gada 23. jūlijā Žemaiču bīskaps Stepons Giedraitis dibināja Veiviržēnu draudzi, reformēja baznīcai piešķirto zemju pārvaldi. Tas bija vēsturiski svarīgs fakts Veiviržēnu baznīcai: aptuveni pusotru simtu gadu bijusi Rietavas draudzes aizgādībā, tā kļuva par neatkarīgu draudzes baznīcu.
Kad tajā strādāja mācītājs Justins Fedoravičs, 1859.–1866. gadā baznīcas laukuma rietumu malā aptuveni 18 m no baznīcas tika uzbūvēts akmens mūra, vienlaidu, kvadrāta formas, divposmu zvanu tornis.
1887. gadā Veiviržēnu draudzi pārņēma baznīckungs Boļeslovs Tamulevičs, kurš baznīcas laukumu iežogoja ar jaunu skaldītu akmeņu žogu. Pretī baznīcas lielajām durvīm ir uzmūrēti centrālie dedzinātu ķieģeļu vārti, virs vārtiem paceļas trīs cementa krusti. Dažādās baznīcas laukuma pusēs bija trīs vārti: vieni uz austrumiem, otri – baznīcas aizmugurē, trešie – baznīcas rietumu pusē.
No 2016. gada 12. augusta par draudzes mācītāju ir iecelts Vidmants Gricjus.
Atsauksmes