Pliķu evaņģēliski luteriskā baznīca

Pliķi atrodas pie nelielās Danes pietekas Eketes, par tiem zināms kopš 18. gadsimta sākuma. Neatkarīgā luterāņu draudzes kopiena izveidota 1891. gadā. Tajā ietilpa Baugštininku, Eglīnu, Graumines, Lapīnišķu, Mediku, Pakamoru, Radaiļu, Smilgīnu, Vītauču, Žemgrindžu un vēl citi (kopā 25) ciemi, kas agrāk piederēja Kretingales un Klaipēdas lauku draudzēm.

Pirmais mācītājs – Fēlikss Žemaitaitis. Vārds un uzvārds liek domāt, ka viņš cēlies no Dižlietuvas. Pateicoties viņa pūlēm, tika sākti mācītājmājas un baznīcas būvniecības darbi. Neogotikas stila, ar vienu torni, sarkanu ķieģeļu baznīca tika uzbūvēta 1896. gadā blakus ceļam Klaipēda–Jokūbava. Tai piemīt savdabīgas iezīmes. Tornis, kas atrodas nedaudz pa kreisi, padara lielāku visu celtni, divu jomu taisnstūra iekšējo telpu sedz plakani griesti, gar sienu ir projektētas statujas, aizmugurē atrodas ērģeles. Kancele ir ierīkota atsevišķi, labajā pusē. Pie sienas ir plāksnes ar draudzes locekļu, kuri gāja bojā Pirmajā pasaules karā, sarakstu. Baznīcai bija divi zvani.

Vēsturē ir iegājusi arī Pliķu draudzes skola, kas uzbūvēta uzreiz pēc baznīcas iesvētīšanas. 1898. gadā to apmeklēja Prūsijas reliģijas lietu ministrs Roberts Bosse. Augstais viesis ieradās, lai pārbaudītu, kā tiek izpildīts “Galvenā prezidija 1873. gada 24. jūlija lēmums par vācu valodas nodarbībām, kuras apmeklē poļu un lietuviešu bērni Prūsijas provinces tautas skolās”. Pēc šā lēmuma pieņemšanas skolās mācības lietuviešu valodā vairs nenotika. Kaimiņu Trušeļu skolā R. Bosse pārliecinājās, ka lietuviešu bērni vāciski nesaprot: kad viņiem pajautāja “Hat Herr Gott geheisst oder verboten zu beten?” (Vai Dievs ir noteicis, vai aizliedzis lūgt?”), visi klusēja, nolaiduši galvas. Savukārt Pliķu draudzes skolā bija pavisam citādi. Kā bija rakstīts Priekulē izdotajā “Konservatyvų draugystės laiškas” pielikumā “Pašaukimas”, šeit “Ministra kungs ļoti nopriecājās, jo bērni lieliski un skaidri mācēja atbildēt gan vācu, gan lietuviešu valodā”.

Pliķu draudze nebija liela: 1900. gadā tajā bija 2700 cilvēki (no tiem lietuvieši aptuveni 2000 jeb 74%), 1921. gadā – 2730, 1926. gadā – 2600 un 1936. gadā – 2800.

Oficiāli pēckara Pliķu draudzes kopiena reģistrēta 1948. gada 28. augustā. Ilggadējs tās priekšsēdētājs bija Hermans Jogutis.

Tagadējā Pliķu evanģēliski luteriskā draudze nav liela: tajā ir aptuveni 120 cilvēki.