Lapju pilskalns atrodas Žvelsas labajā krastā, tas tiek dēvēts arī par Pilali.
Pilskalns atrodas Lapju ciemā, 0,95 km uz dienvidaustrumiem no ceļa Vēžaiči-Kartena, 0,65 km uz ziemeļaustrumiem no Lapju ciema kapiem, 0,6 km uz dienvidrietumiem no Trumpes un Žvelsas satekas, 0,55 km uz dienvidiem no Greičūnu ciema kapiem un 0,1 km uz ziemeļrietumiem no Žvelsas labā krasta.
Pilskalns atrodas Žvelsas upes ielejā, no rekreācijas viedokļa ļoti pievilcīgā un nozīmīgā vietā. Objekts tiek aizsargāts kā kultūrvēsturiska vērtība.
Pilskalna nogāzes ir stāvas, to augstums ir aptuveni 10 m. Laukums ir ovāls, tā izmērs aptuveni 70 x 30 m, orientēts ziemeļaustrumu–dienvidrietumu virzienā. Ziemeļu nogāze ir lēzena, un tādēļ piemērotākā uzkāpšanai. Kaut arī galvenā pieeja pilskalnam ir no dienvidiem, nogāzes šeit ir stāvas, un tās nav piemērotas kāpšanai. Pagaidām pilskalna laukumā atpūtas un izklaides objektu nav. Laukums un pilskalns ir biezi aizaudzis kokiem.
Pilskalna pakājē atrodas tradicionāla lauku stila dzīvojamā viensēta, pēc kuras īpašnieku iniciatīvas tiek sakopta un uzraudzīta pilskalna apkārtne.
Tiek uzskatīts, ka pilskalns ticis izmantots kā slēptuve, kad uzbrukuši ienaidnieki. Tas tiek datēts ar 1. gadu tūkstoti – 13. gadsimtu.
Par pilskalnu tiek stāstītas leģendas. Vienas vēsta, ka pilskalnu uzbēruši zviedri, savukārt citas –, ka tajā ir nogrimusi muiža ar vāciešiem. Veci ļaudis mēdza stāstīt, ka pilskalna virsotnē bijusi dziļa bedre ar mūra atliekām.
Atsauksmes